Pēterupes evaņģēliski luteriskā draudze

Pēterupes evaņģēliski luteriskā draudze

Comments

Ir 2 vietas auto sestdien 5.10. ap pl.9:20 uz Limbažiem-Romans Kurpnieks ielūdz uz lekciju. Sīkāk skat.Limbažu draudzes mājas lapā.
Šodien talka pie Pēterupes baznīcas. Sākam 9:00 un strādājam līdz pusdienai.
Draugi, 21:30 sāksies brīvdabas kinovakars pie Skultes baznīcas. Skatīsimies filmu "Ida"
Viena no vakardienas Bērnu un jauniešu Bībeles nedēļas aktivitātēm - Jeruzalemes tempļa "būvniecība" Saulkrastu pludmales smiltīs. Šajā video kā tas notika 😄

Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas sastāvā ietilpstoša draudze

Viena no Saulkrastu vēstures lieciniecēm ir Pēterupes luterāņu baznīca. Baznīcas vēsture ir sena, par to liecina arī tas, ka pašreizējā ēka ir jau ceturtā. Senie raksti vēsta, ka jau 13. gs., kad Latvijā aizsākās kristietība, paugurā pie upītes tika uzcelts koka lūgšanas nams jeb kapela, kurai tika dota Sv. Pētera vārds. Laika gaitā ap mācītājmuižu un baznīcu izveidojās ciems – Pēterupes ciems (dokumentos minēta kā Pēterskapelle) Pēterupe bija mazs un diezgan nabadzīgs ciems, tāpēc arī baznīcai nebija sava patstāvīga mācītāja, Pēterupes baznīcas apkalpošanu bija uzņēmušies veikt tuvāko ciemu mācītāji. Ap 1640. gadu baznīcai esot bijis savs mācītājs, bet jau pēc kāda laika to apkalpoja Lēdurgas mācītājs. No 1653. gada līdz 1700. gadam baznīcai atkal uz kādu laiku bija patstāvīgs mācītājs, bet laikam ritot Pēterupes draudze tika pievienota Krimuldas draudzei, vēlāk Liepupes draudzei. Bet ap 1851. gadu baznīca daudzmaz kļuva patstāvīga. Zviedru - poļu kara laikā baznīca tika nopostīta, bet vietēji ar to nesamierinājās, tāpēc 1641. gadā baznīca tika atjaunota, kura kalpoja līdz 1735. gadam, pārciešot pat Ziemeļu karu. 1735. gadā tika celta jauna koka baznīca, kura līdzinājās iepriekšējai baznīcai. Šī baznīca kalpoja līdz 1863. gadam, kad pēc konventa pavēles uzsāka mūra baznīcas celšanu. Konvents noteica, ka baznīcas celšanā ir jāpiedalās apkārtējām muižām (Bīriņu, Pabažu, Gāršu, Sējas un Lēdurgas muižām, kā arī mācītājmuižai), būvdarbi tika pabeigti jau 1864. gadā. Dievnams ik pa laikam tika atjaunots un uzlabots: 1887. gadā tika uzlabots kāpņu un grīdas stāvoklis, bojātie dakstiņi nomainīti pret veseliem; baznīcas interjers vairākas reizes pārkrāsots. Pēc I Pasaules kara baznīca diezgan pamatīgi cieta, bet nemākulīgi atjaunojot interjeru, tika iznīcināti sienas gleznojumi, tajā pašā laikā dakstiņu jumts tika nomainīts pret skārda jumtu. Bet liela nozīme ir 1935. gadā ierīkotajam elektriskajam apgaismojumam. Baznīcā glabājas interesanti vēstures liecinieki: apgleznots kanceles durvju piliņš ar S. Pētera attēlu (saglabājies no 17. gs. celtās baznīcas), altāra glezna “Kristus pie krusta”, kuru 1856. gadā uzgleznoja mākslinieks Jāzeps Millers (pēc sava skolotāja Pētera Kornelija Minhenes Ludviķa baznīcas altāra gleznas parauga), baznīcas ērģeles. Pēterupes baznīcai tika Berlīnē izgatavoti stikla logi, kuri cietuši kara un pēckara gados (atrodas Saulkrastu vēstures muzejā) Saulkrastu baznīcā ir kalpojuši vairāki mācītāji, bet pēdējie no tiem ir: · Kārlis Emanuels Pegaus ( darbības laiks no 1786. gada līdz 1816. gadam) · Kārlis Kristiāns Ulmanis (1817 – 1835) Apkopojis Pēterupes dainas, kuras ir ievietotas Krišjāņa Barona Dainu krājumā. 1858. gadā tika iesvētīts par bīskapu. · Johans Vilhelms Knīrims (1851 – 1869) Bija pirmais mācītājs, kurš uz ilgāku laiku dzīvoja un darbojās Pēterupes draudzē. Draudzei mācītājs kalpoja līdz pat pēdējām savas dzīves dienām, apglabāts Pēterupes kapos. Par mācītāja piemiņu kalpo trīs pieminekļi: pati baznīca, vairāk kā 130 gadus vecais ozols, kuru mācītājs pats iestādīja un balts marmora krusts Pēterupes kapsētā. · Jānis Neilands (1871 - 1883) Mācītāja vadībā Pēterupes un Skultes apvieno draudze 1873. gadā piedalījās pirmos Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos. 1879. gadā iestādīja liepu aleju no baznīcas uz mācītājmāju. J.Neilands ir apbalvots ar zelta amata krustu. · Dāvids Diliuss Blūmentāls (1883 - 1895) · Jānis Stāmers (1895 - 1931) · Alfrēds Sudārs (1932 - 1944) · Jānis Lemkins (1944 - 1958) · Jānis Džindža (1958 - 1963) · Voldemārs Plamsis (1963 - 1978) · Vaira Bitēna (1978 - 2004) · Anatolijs Sviķis (2004 – 2005) · Dzintars Laugalis (2005 – 2006) · Gundars Bērziņš (2006 – 2007)

No šodienas mums ir jauni ziedojumu konti Luminor bankā. Turpmāk ziedojumus lūdzam ieskaitīt zemāk norādītajos kontos. Paldies!

Pēterupes evaņģēliski luteriskā draudze's cover photo

Pēterupes evaņģēliski luteriskā draudze

REplay.lv

Raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" maija jubilāru sarakstu godpilni noslēdz arhibīskaps Jānis Vanags.

Šodien Vasarsvētkos mūsu baznīcā notika arī iesvētības. Apsveicam! 💐

LTV Ziņu Dienests

Lielākā problēma ir nevis pats koronavīruss, bet bailes palikt ar sevi un beidzot pa īstam sastapties ar pašiem tuvākajiem – savu dzīvesbiedru un saviem bērniem, uzskata priesteris Andrejs Mediņš. Vasarsvētkus gaidot, piedāvājam sarunu ar priesteri. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/priesteris-medins-problema-ir-nevis-viruss-bet-bailes-sastapt-sevi.a361896/?utm_source=ZDpoust&utm_campaign=marketing&utm_medium=FB

Baznīcu Nakts

#BaznicuNakts2020

Baznīcu Nakts 2020

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca

Neparasti apstākļi paplašina izpratni arī par labi zināmām lietām. Kristīgajā draudzē ir parasts rūpēties par līdzcilvēku labklājību un uzņemties atbildību par tiem, kam trauslāka veselība. Līdz šim to vislabāk varējām darīt, viņus apmeklējot, vai arī sanākot kopā un aizlūdzot. Taču šajā ārkārtas laikā atklājam, ka visatbildīgāk cits citam un īpaši gados vecākajiem varam pakalpot ar atstatumu. Paradoksāli, bet mīlestību un rūpes varam izrādīt ar nošķiršanos.

Tomēr nošķiršanās ir vajadzīga tikai telpā. Tā ir jāatsver ar tuvumu sirdī un garā. Ekziperī ir teicis, ka mīlēt nenozīmē lūkoties vienam uz otru, bet skatīties vienā virzienā. Kad nevaram tikties vienuviet, būsim tuvu, lūkodamies Kristus virzienā! Mūsu baznīca aicina to darīt arī kopīgi, noteiktos laikos. Te ir notikumu plāns šai nedēļai, kurus varat apmeklēt LELB facebook lapā un YouTube kanālā.

Ar Dieva palīgu rūpēsimies, lai šāds plāns būtu pieejams līdz ārkārtas stāvokļa atcelšanai. Uz tikšanos!

https://www.youtube.com/channel/UCtY3CIC8Wp4UY4_VJAGJqUQ

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca

Arhibīskapa uzruna neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30. gadadienā

Kristus ir augšāmcēlies!

Dārgie tautieši, es jūs sirsnīgi sveicu Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā! Ticiet vai ne, bet es atceros to dienu! Augstākās padomes deputāti atradās sēžu zālē un ārā liels ļaužu pulks ar radioaparātiem klausījās, kas iekšā notiek. Daudziem rokās bija sarkanbaltsarkanie karogi, bet citiem Padomju Latvijas karogi. Kad atskanēja paziņojums: “Par nobalsojuši 138 Latvijas tautas deputāti, vienam atturoties”, mūsos kā laipna gaisma ielija apziņa, ka tas ir noticis. Daļa deputātu pameta ar nolaistām acīm, bet tie, kas balsoja “par”, plati smaidīja un spieda cits citam roku. Tauta viņus sveica ar gavilēm un viņi atbildēja ar uzvaras žestu. Tas bija laimīga saviļņojuma brīdis. Neviens nezināja, kas tagad būs. Tauta bija sastapusi Lielo Nezināmo. Taču visi bija priecīgi pacilāti, jo cilvēks taču dzīvo ar vēstījumiem un Atmodas laikā mums bija vēstījums par brīvu un nepadomisku Latviju, kurā viss būs citādi. Tas ļāva raudzīties ar gaišu cerību. Īss, bet dziļš bija Daiņa Īvāna vēlējums: “Mana tauta, nu vienreiz tu esi brīva! Tad nu dzīvo un rīkojies kā pienākas brīviem cilvēkiem.”

Latvijas 30 gados sasniegto mēdz ilustrēt dažādi. Dalība Eiropas savienībā un NATO ceļ pašapziņu. Sasniegumi kultūrā un sportā ielīksmo. Tomēr nereti cilvēkam tas šķiet pārāk tālu no reālās dzīves.

Bet palūkosimies uz to, kas ir svarīgs katram – uz vidējo mūža ilgumu. Latvijā tas ir aptuveni 73 gadi. Šis rādītājs ir saistīts ar sabiedrības labklājību. Zem zināma turības sliekšņa tas samazinās strauji un būtiski. Grūti aptvert, bet ir valstis, kurās vidējais mūža ilgums nesasniedz pat 40 gadus! Latvija nav pati bagātākā valsts, taču atrodas tādā labklājības līknes apgabalā, virs kura mūža ilgums vairs būtiski nepieaug. Pēc 30 brīvības gadiem mēs šajā katram svarīgajā jomā esam sasnieguši visu, ko par naudu var nopirkt.

Varētu teikt – tad ko var mūžīgi čīkstēt?! Latvijā nevalda nekāda “absolūtā nabadzība”. Mēs dzīvojam daudz labāk nekā padomju laikos! Taču ir arī tāds rādītājs kā relatīvā nabadzība, proti nevienlīdzība starp bagātajiem un trūcīgajiem. Nē, mūsu tauta nav izlepuši un nepateicīgi čīkstētāji. Izrādās, ka cilvēks ir fizioloģiski tā iekārtots, ka hormonu sistēma reaģē uz viņa statusu sabiedrībā. Atrodoties pat ne objektīvi, bet tikai salīdzinoši zemā turības pakāpē, smadzenes apkārtni uztver kā bīstamu. Pastiprināti izdalās trauksmes hormons, kas maitā ne tikai paša, bet visas sabiedrības veselību.

Ir tāds indekss, kurš veidojas no tādām parādībām kā noziedzība, ieslodzīto daudzums, atkarības, bērnu mirstība, psihiskās slimības, pašnāvības, nepilngadīgo grūtniecība un tamlīdzīgām lietām. Vissliktākais tas ir nevis nabadzīgākajās valstīs, bet tajās, kur ir lielākā nevienlīdzība. Zemes, kur cilvēki dzīvo visilgāk, ir arī tās, kurās ir vislielākā vienlīdzība uz cienīgas dzīves iespēju. Izrādās, ka valstīs ar lielu nevienlīdzību arī bgātie mirst jaunāki, jo dzīvo stresā no tā, ka pastāvīgi sevi jāaizsargā. Viena no pazīmēm ir iežogotu ciematu vai kvartālu veidošana ar sargiem un barjerām pie ieejas, lai pārējo tautu turētu no sevis pa gabalu. Vai Latvijā to var novērot? Tā būtu zīme ka vienlīdzīgu iespēju jomā mums vēl jāsāk dzīvot pa īstam kā brīviem cilvēkiem.

Kad pēc 50 trimdas gadiem Dievs savu tautu izveda brīvībā, viņš pavēlēja tiem neko neņemt līdzi no Bābeles uz apsolīto zemi. Tāpat arī mēs pēc 50 okupācijas gadiem gribējām atbrīvoties no visa padomju Bābeles mantojuma. Laikam visnīstākās padomju reālijas bija slēgtās robežas, totālā izsekošana un stučīšana, neefektīvā ekonomika ar privātā biznesa aizliegumu, reliģijas apspiešana un reālas demokrātijas neesamība. Viss darbaļaužu interesēs, humānu ideju vārdā, aiztāvoties pret Amerikas imperiālisma.

Neparastā kārtā Latvijas brīvības atjaunošanas 30. gadadienu sagaidām ar ārkārtas stāvokli. Robežas ir slēgtas, bizness piespiedu dīkstāvē, draudzes nedrīkst pulcēties, Saeimas darbība ir ierobežota, tiek meklēti elektroniski izsekošanas līdzekļi un skaļruņi veikalos mudina ziņot par nepaklausīgajiem. Skaidrs, ka viss notiek cilvēku interesēs, ar labu nolūku, aizstāvoties pret Ķīnas vīrusu, tomēr ir nedaudz biedējoši vērot, kā brīžiem pat ar aizrautīgi pieņemam kādas lietas, kuras izpaužas līdzīgi tam, pret ko pirms 30 gadiem stājāmies uz barikādēm. Kā tas beigsies? Vai tas beigsies? Kas būs tālāk? Par ko mēs būsim kļuvuši? Mēs atkal esam saskārušies ar Lielo Nezināmo

Kāds deputāts, kurš pirms 30 gadiem balsoja par neatkarību, teica, ka tāds iespēja gadās tikai reizi mūžā. Taču atkal ir pienācis brīdis, kad tautai ir vajadzīgs vēstījums, kas ļauj raudzīties nākotnē ar drošu cerību. Vēstījums par to, ka slēgtas robežas, izsekošana un nosūdzēšana, iztukšoti dievnami, biznesa un demokrātijas dīkstāve varbūt ir vajadzīgi pasākumi ārkārtas brīdī, bet nekad nekļūs par jauno normalitāti.

Ir vajadzīga droša zīme, ka mēs nespēlējam playoff jeb izslēgšanas turnīrā, no kura zaudētājam jāizstājas, bet ka visiem būs iespēja atkal piedalīties. Ka brīvā māte Latvija bet būs dāsna un kaut kādu knauzerīgu kritēriju dēļ neatstās lietū stāvam tos savus bērnus, kam viņu dzīve pēkšņi sabrukusi.

Ļoti iespējams, ka tieši šī brīža un šīs vajadzības dēļ mūsu pašreizējie tautas vadītāji un ierēdņi ir nākuši savā vietā un godā – lai pēc 30 gadiem atkal dotu cerības gaismu tuneļa galā.

Dokumetālajā filmā par tā laika notikumiem ir zīmīgs kadrs, kad skats no Saeimas nama pārslīd cilvēku pulkam un pavēršas uz augšu, kur baznīcas tornis rāda uz debesīm un uz debesu vēstījumu.: “Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to!” Tas ir pamatā katrai morālei un sabiedriskajai iekārtai, kurā Lielais Nezināmais var izveidoties par kaut ko priecīgas pacilātības vērtu.

- Pirmkārt, tas ir vēstījums par varas avotiem un pamatu. Cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības, tādēļ viņam piemīt vērtība un cieņa. No tā ceļas viņa demokrātiskās tiesības, kuras valsts viņam nedz piešķir, nedz drīkst atņemt.

- Otrkārt, tas ir vēstījums par visu pēc Dieva tēla radīto cilvēku vienlīdzību Dieva priekšā, kurai arī zemes virsū jāatspoguļojas vienlīdzīgās iespējās. Valstij jārūpējas ne tikai par nabadzības, bet arī par nevienlīdzības izskaušanu.

- Treškārt un galvenokārt, tas ir vēstījums par mūsu aicinājumu uz svēttapšanu. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla. Mēs zinām, ar ko katrs esam aptraipījušies. Krīze ir īstais laiks savus grēkus apzināties, nožēlot, atgriezties un izlabot savu dzīvi. Pārbaudījumu laiki aicina katru no jauna iemirdzēties Dieva līdzībā. Tad arī mūsu apkārtne un nākotne iemirdzēsies.

Kad dziedam “Dievs, svētī Latviju”, dziedāsim to kā sirsnīgu lūgšanu! Taču negaidīsim, ka Dievs darīs to, kas jādara cilvēkiem. Jēzus piecēla Jaīra meitiņu no nāves un teica: “Dodiet jūs viņai ēst!” Tāpat Dievs piecēla padomju jūgā pamirušo Latviju un teica: “Pabarojiet jūs viņu!” Tas nozīmē – dzīvojiet un rīkojieties kā cilvēki, kam dārga viņu brīvība.

Latvijas Kristīgais Radio

"Mums šobrīd ir situācija, kur konkrēti saskaramies ar diviem baušļiem. Tas ir 4.bauslis "Tev būs savu tēvu un māti godāt", kas Mārtiņa Lutera skaidrojumā ietver arī cieņu un respektu pret laicīgo priekšniecību un valdību. Un 5.bauslis "Tev nebūs nokaut", kas Lutera skaidrojumā nozīmē arī miesīgi nekaitēt savam tuvākajam, bet neatraut palīdzību, ja tāda ir vajadzīga. 1527.gadā, kad Eiropu bija pārņēmis mēris, Luteram bija sarakste ar vienu no Breslavas mācītājiem par tematu "Vai ir atļauts bēgt no nāves?". Luters rakstīja: "Kad ienaidnieks mums atsūta indi un nāvīgi slimību, tad es lūgšu Dievu, lai Viņš mums ir žēlīgs. Pēc tam es izkvēpināšu telpas, lai tīrītu gaisu, es došu un pats lietošu zāles, es vairīšos no vietām un cilvēkiem, kam neesmu vajadzīgs, lai nevērīgi nekaitētu pats sev un lai caur mani nesaindētos un neapliptu daudzi citi, tā ka mana nolaidība būtu viņiem par nāves cēloni. (..) Taču es nevairīšos no vietām un cilvēkiem, kur es savam tuvākajam esmu vajadzīgs, bet gan brīvi došos palīgā." Tātad Lutera attieksme bija tāda, ka mums ir jāsargā sevi un citus, bet nav jāvairās no kristīga pienākuma palīdzēt savam tuvākajam. (..) Tas, kā mēs varam uzrunāt cilvēkus šajā laikā, ir ne tik daudz ar vārdiem, kā ar saprātīgu rīcību, apliecinot vai parādot, kā kristīgā ticība ir spējusi iedrošināt mūs. (..) Šī situācija ir pretrunā ar mūsu dabisko instinktu, ka pārbaudījumu mirkļos vajag pulcēties kopā uz lūgšanu. Šeit mums ir aizliegts to darīt, un 4.bauslis uzliek pienākumu paklausīt. Taču mēs šobrīd esam Gavēņa laikā, un tas ir laiks, kad mums kaut kas tiek atņemts un mēs no kaut kā atsakāmies. Mēs raugāmies uz gavēni kā uz solidarizēšanos ar Kristu. Arī Kristus Viņa ciešanu laikā bija vientuļš, nošķirts no draugiem. Viņš pat sacīja: "Mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?" Es domāju, ka šī situācija var mums palīdzēt personīgi izdzīvot to tā, kā mūsu Kungs to izjuta. (..) No otras puses, tagad ir 21.gadsimts ar visām tehnoloģijām, un arī tādā veidā ir iespējams īstenot kopību. Izmantosim šo laiku, lai attīstītu šos citus saziņas kanālus, kurus mēs pēc tam varēsim izmantot arī mierīgos laikos! Lai Kungs mūs svētī un pasargā!"
Tā šodien LKR klausītājus telefonintervijā uzrunāja LELB arhibīskaps Jānis Vanags. Klausieties šīs nedēļas laikā arī citu konfesiju bīskapu uzrunas LKR ēterā!

Slimību profilakses un kontroles centrs

Noskaties un ievēro!

👉Noskaties video par COVID – 19 izplatīšanās ceļiem un noskaidro kā sevi pasargāt.

[03/12/20]   Māc. Ivo Pavloviča vēstījums Pēterupes draudzei

Sekoju līdzi informācijai. Valdība ir noteikusi ārkārtēju stāvokli valstī. Tas ir saprātīgi, jo tā ir pareiza stratēģija negaidīt uzliesmojumu, bet veikt preventīvus pasākumus. Ir atcelti un aizliegti masu pasākumi, kuri pulcina vairāk par 200 cilvēkiem. Tā kā mūsu draudzēs ir mazāks apmeklētāju skaits, tad mēs drīkstam pulcēties bez ierobežojumiem.

LELB vadība ir publicējusi šādus norādījumus:
Visiem jāseko līdzi atbildīgo iestāžu un dienestu norādījumiem un tie apzinīgi jāizpilda.
Ir atceļamas sapulces, kuras nav absolūti nepieciešamas. Pēc iespējas jāizmanto citi saziņas līdzekļi – telefons, internets. Ar Bīskapu kolēģijas lēmumu tiek atceltas paredzētās diecēžu sapulces.
Pašlaik nav vajadzības atcelt dievkalpojumus, taču draudzēm būs jāpilda rīkojumi par pulcēšanās ierobežojumiem, ja valstī tādi tiks izdoti. Rūpīgi sekojiet līdzi savam veselības stāvoklim un, pamanot slimības pazīmes – paaugstinātu temperatūru, iesnas, klepu, šķavas un tamlīdzīgi – nedodieties uz dievkalpojumiem vai draudzes sapulcēm. Palieciet mājās, lai pasargātu citus, un vajadzības gadījumā meklējiet mediķu palīdzību. Izmantojiet iespēju dievkalpojumos piedalīties ar TV starpniecību un klausoties “Svētrītu”. Gan dievkalpojumus, gan “Svētrītus” var atrast arī vietnē Replay.lv
Bīskapi ir vienojušies, ka miera sveiciena laikā tuvāk stāvošajiem roka nav jāspiež. Sveicināt otru varam ar palocīšanos. Kā arī jāizvairās no apskaušanās.
Līdz turpmākam sakraments jāpasniedz ar intinkciju, tas ir, pamērcējot hostiju vīnā. To dara mācītājs nevis dievgaldnieks pats. Tiem, kuri izdala sakramentu, īpaši rūpīgi jāievēro higiēna. Miera sveiciena laikā viņi ne ar vienu nesarokojas. Jātur gatavībā nepieciešamais roku dezinficēšanai arī izdalīšanas laikā.

Šo svētdien sadraudzības galds netiks klāts. Pieņemu to zināšanai un izturos pret to ar sapratni. Arī pret piesardzību publisku pasākumu apmeklēšanā izturos ar sapratni.

Dievkalpojumi svētdien būs un varbūt jāpadomā par iespēju tos translēt pilnā apjomā priekš tiem, kuri būs mājās.

Aicinu lūgšanās atcerēties un stiprināties ar 91. Psalma vārdiem: "Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.

Svētību un mieru vēlot,
māc. Ivo Pavlovičs

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca

Kunga Jēzus mīļotajiem brāļiem, māsām un draudzēm!

Visā pasaulē plešas plašumā epidēmija un katru dienu mūs sasniedz vēstis par saslimšanas un diemžēl arī nāves gadījumiem. Cilvēki ir noraizējušies par savu veselību, darbu un iztiku. Pārtraukumi ierastajā dzīves ritumā uzliek negaidītas nastas. Tomēr atcerēsimies, ka “Dievs mums nav devis bailības garu, bet gan spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2.Tim 1:7) Lai spēka un mīlestības gars izpaužas pastiprinātā lūgšanā pēc Dieva apsardzības un aizlūgšanās par līdzcilvēkiem, pieminot arī reģionus, kurus sērga ir skārusi vissmagāk. Īpaši lūgsim par kristiešiem šajos apgabalos. Savaldības gars lai izpaužas apdomībā, pašdisciplīnā, un gatavībā palīdzēt, kā arī mainīt savu ikdienu un ieradumus, lai iespēju robežās pasargātu sevi un citus.

11. marta mācītāju konferencē apspriedām, kā jaunā situācija ietekmē mūsu baznīcas un draudžu dzīvi. Ņemot vērā pārrunāto, Bīskapu kolēģija nosaka minimālās piesardzības vadlīnijas:

1. Visiem jāseko līdzi atbildīgo iestāžu un dienestu norādījumiem un tie apzinīgi jāizpilda.
2. Ir atceļamas sapulces, kuras nav absolūti nepieciešamas. Pēc iespējas jāizmanto citi saziņas līdzekļi – telefons, internets. Ar Bīskapu kolēģijas lēmumu tiek atceltas paredzētās diecēžu sapulces.
3. Pašlaik nav vajadzības atcelt dievkalpojumus, taču draudzēm būs jāpilda rīkojumi par pulcēšanās ierobežojumiem, ja valstī tādi tiks izdoti. Rūpīgi sekojiet līdzi savam veselības stāvoklim un, pamanot slimības pazīmes – paaugstinātu temperatūru, iesnas, klepu, šķavas un tamlīdzīgi – nedodieties uz dievkalpojumiem vai draudzes sapulcēm. Palieciet mājās, lai pasargātu citus, un vajadzības gadījumā meklējiet mediķu palīdzību. Izmantojiet iespēju sekot dievkalpojumiem ar TV starpniecību un klausoties “Svētrītu”. Gan dievkalpojumus, gan “Svētrītus” var atrast arī vietnē Replay.lv
4. Miera sveiciena laikā jāatturas no apskaušanās un arī roka nav jāspiež. Sveicināt otru varam ar palocīšanos.
5. Līdz turpmākam sakraments jāpasniedz ar intinkciju, tas ir, pamērcējot hostiju vīnā. To dara mācītājs nevis dievgaldnieks pats. Tiem, kuri izdala sakramentu, īpaši rūpīgi jāievēro higiēna. Miera sveiciena laikā viņi nenedodas pie draudzes un ne ar vienu nesarokojas. Jātur gatavībā nepieciešamais roku dezinficēšanai arī izdalīšanas laikā.

Pēc dievkalpojuma mācītājs neatvadās no draudzes ar sarokošanos. Tuvākajā laikā sniegsim vēl papildu ieteikumus un padomus.

Šie piesardzības pasākumi ir nepieciešami, lai dotu savu pienesumu slimības ierobežošanā. Ja kādam tie liekas pārspīlēti vai mazticīgi, lai pilda tos sava tuvākā sirdsmiera dēļ. Draudzēs ir cilvēki ar pazeminātu imunitāti vai arī cilvēki, kuri vienkārši ir piesardzīgāki un vairāk raizējas par savu veselību. Kristīgas tuvākā mīlestības pienākums ir darīt tā, lai dievkalpojumā katrs var piedalīties bez liekām bažām un raizēm. Pateicamies par sapratni un sadarbību!

Sirsnībā un aizlūgšanās –

+ Jānis, Rīgas arhibīskaps
+ Einārs, Daugavpils bīskaps
+ Hanss Martins, Liepājas bīskaps

12.03.2020.

Pasaules veselības organizācijas ieteikumi:
https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019

Want your place of worship to be the top-listed Place Of Worship in Saulkrasti?

Click here to claim your Sponsored Listing.

Videos (show all)

16.02.20 sprediķis
Dievkalpojuma sprediķis (15.01.20)

Location

Telephone

Address


Ainažu Iela 4
Saulkrasti
LV2160

Opening Hours

Wednesday 11:00 - 19:00
Sunday 09:00 - 13:00