Sv.Jēkaba Katedrāle

Sv. Jēkaba katedrāle: Tālr.: 29991637 Pr. Pauls Kļaviņš, administrators: mob.: 27001445 Pr. Valters Vārpsalietis mob.: 25920913 e-pasts: [email protected] Diak. Gunārs Konstantinovs: mob.: 29654800

Katolis.lv

Jautājumi par svētceļojumu uzdoti! 🔍 Pienācis laiks atbildēm!
Jūs jautājāt, kas ir svētceļojums, ko tas simbolizē.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs atbild. Skaties video! ▶️
#katolislv #svētceļojums

xtv.lv

17.07.2020 Dienas personība ar Veltu Puriņu

xtv.lv Viesos: Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts

Iznācis Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles Vēstneša jaunais numurs – Nr. 13 (364) 2020. gada 19. jūlijs

Lejupielādēt jaunāko numuru:https://vestnesitis.files.wordpress.com/2020/07/19-julijs-2020.pdf

Viss izdevums: https://vestnesitis.wordpress.com/

Katolis.lv

Turpinot ērģeļmūzikas koncertu ciklu Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, klausītāji mīļi aicināti uz Vakara pastorālēm. Jau šo sestdien, 18. jūlijā, pl. 16.30.

katolis.lv

Tieslietu ministrija un Katoļu Baznīca aicina pieņemt atbildīgus lēmumus par savu dalību Aglonas svētkos - Katolis.lv

katolis.lv Aizvadītaja piektdienā, 2. jūlijā, Tieslietu ministrijā tikās Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Iekšlietu ministrijas un Katoļu Baznīcas Latvijā pārstāvji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs ...

Iznācis Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles Vēstneša jaunais numurs – Nr. 12 (363) 2020. gada 28. jūnijs

Lejupielādēt jaunāko numuru:https://vestnesitis.files.wordpress.com/2020/06/28-junijs-2020-1.pdf

Viss izdevums: https://vestnesitis.wordpress.com/

katolis.lv

Aizsardzības ministrijas pārstāvis norāda uz reliģisko organizāciju lomu krīzes gadījumos - Katolis.lv

katolis.lv Pirmdien, 22. jūnijā, Rīgas arhidiecēzes priesteru konferencē viesojās Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktors Vitālijs Rakstiņš, kurš stāstīja par visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Viņš norādīja uz dažādu risku izvērtēšanu pirms un pēc vīr...

youtube.com

2020. gada 21. jūnijs

Sv.Jēkaba draudze sveic savu prāvestu Paulu Kļaviņu jubilejā...21006.20. 12.15.

lutheranworld.org

Congratulations to Vatican’s Council for Christian Unity on 60th anniversary

lutheranworld.org LWF’s General Secretary sends greetings to PCPCU President recalling longstanding ecumenical relationship (LWI) - The Lutheran World Federation (LWF) General Secretary, Rev. Dr Martin Junge has sent greetings to the president of the Pontifical Council for Promoting Christian Unity (PCPCU), Cardina...

Sv.Jēkaba Katedrāle

Iznācis Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles Vēstneša jaunais numurs – Nr. 11 (362) 2020. gada 7. jūnijs

Lejupielādēt jaunāko numuru:https://vestnesitis.files.wordpress.com/2020/06/7-junijs-2020.pdf

Viss izdevums: https://vestnesitis.wordpress.com/

youtube.com

Jēkaba TV

Mīļie brāļi un māsas!Apsveicam Vasarsvētkos! Lai Kunga Gars iemājo mūsu sirdīs un veido mūsu sirdis pēc savas sirds! Vasarsvētku dievkalpojums notiks 18.00 ,svin arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un tiks dota īpaša pāvesta svētība! Dievkalpojumu skatīt un saņemt svētību varēs arī tiešraidē.

youtube.com

youtube.com

Jēkaba TV

Vasarsvētku dievkalpojums pl.15 Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē #tiešraide

youtube.com

Tiešraide Youtube kanālā Jekaba Katedrale:
https://www.youtube.com/channel/UCCKZnVecW7Rn2RgjyoIrhsQ
Pasākumu apmeklētāju skaits tiks limitēts saskaņā ar valsts noteikumiem.

Tiešraide Youtube kanālā Jekaba Katedrale:
https://www.youtube.com/channel/UCCKZnVecW7Rn2RgjyoIrhsQ
Pasākumu apmeklētāju skaits tiks limitēts saskaņā ar valsts noteikumiem.

delfi.lv

На шпиль собора Святого Иакова вернулся позолоченный петух: внутрь положили молитву за будущее Латвии и Европы

delfi.lv В среду, 27 мая, на шпиль кафедрального собора Святого Иакова в Риге вернулся отреставрированный петух. За поднятием петуха на шпиль лично наблюдали архиепископ-мит...

youtube.com

Jēkaba TV

Svētdienas vakara Sv.Mise #tiešraide

youtube.com

Iznācis Rīgas Sv. Jēkaba Katedrāles Vēstneša jaunais numurs – Nr. 10 (361) 2020. gada 24. maijs

Lejupielādēt jaunāko numuru:https://vestnesitis.files.wordpress.com/2020/05/24-maijs-2020.pdf

Viss izdevums: https://vestnesitis.wordpress.com/

Jēkaba Katedrālē līdz 27.V apskatāms jaunapzeltītais Katedrāles gailis, kuru minētajā dienā plānots uzstādīt torņa smailē.

twitter.com

Zbigņevs Stankevičs on Twitter

https://twitter.com/arhibiskaps/status/1263458962277568520?s=20

twitter.com “No jauna apzeltītā gaiļa knābis atkal ir gatavs stāties pretī jūras vējiem sv. Jēkaba katedrāles torņa smailē. Tuvākās nedēļas laikā atjaunotais gailis līdz tā pacelšanai tornī vēl ir apskatāms sv. Jēkaba katedrāles sānu jomā.”

acistampa.com

La Lettonia è “Terra di Maria”. E lo conferma nel 30esimo della sua indipendenza

acistampa.com La Lettonia era parte di quel territorio nel Baltico che era stato nominato, a seguito delle “crociate del Nord”, come “Regno di Maria”. E c’è, in Lettonia, una devozione incredibilmente ecumenica verso il santuario di Nostra Signora di Aglona, che a Ferragosto accoglie pellegrini catto...

vaticannews.va

Pāvests Francisks svin Euharistiju pie svētā Jāņa Pāvila II kapa - Vatican News

vaticannews.va Pirmdien, 18. maijā, svētā pāvesta Jāņa Pāvila II simtajā dzimšanas dienā, Francisks celebrēja Euharistiju pie viņa kapa Svētā Pētera bazilikā. Viņš ...

10 gadi kopš monsinjors Antons Smelters mūžībā

Šogad, 19. maijā, aprit 10 gadi, kopš ilggadējais Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles prāvests monsinjors Antons Smelters (1923-2010) dzimis mūžībai. Īpašs piemiņas dievkalpojums tiks svinēts otrdien, 19. maijā, plkst. 8 no rīta.

Monsinjors Antons Smelters dzimis 1923. gada 17. janvārī Varakļānu pagasta Kokaru sādžā, kā jaunākais bērns sešu bērnu ģimenē. Skolas gaitas viņš sāk Varakļānu pamatskolā. 1938. gadā iestājas Varakļānu ģimnāzijā, kuru nebeidz, jo 1943. gadā viņu kā "brīvprātīgo" iesauc Latviešu leģionā. Gandrīz divus gadus viņš pavada armijā. 1945. gada maijā kļūst par kara gūstekni Vācijā. Tā paša gada Ziemassvētku vakarā, kopā ar citiem latviešu karavīriem, izbēg no gūsta un nokļūst bēgļu nometnē Oldenburgā. 1948. gada janvārī ar bīskapa Boļeslava Sloskāna palīdzību nokļūst Beļģijā un uzsāk ceļu uz priesterību.

Mācās Turnes Garīgajā seminārā. Ceļš uz priesterību nav viegls, tomēr skaists. Kalpošana Dievam un cilvēkiem iekaroja viņa sirdi. 1956. gada 16. jūlijā Turnē bīskaps viņu iesvēta par priesteri. Jaunais priesteris vēlas kļūt par misionāru "kaut kur Āfrikā", bet bīskaps Sloskāns atbild: "Vācija, un vēlāk varbūt Latvija būs tavas misijas zeme."

1956. gada oktobrī Antonu Smelteru ieceļ par vikāru Vasmas draudzē Beļģijā, bet jau 1958. gada maijā, pārceļ uz dzīvi Ziemeļvācijā un uztic vikāra pienākumus Dipholcā, tur priesteris Smelters nostrādā 13 gadus. Pēc tam 20 gadi tiek aizvadīti Vācijas Osnabrukas diecēzē esošajā Harpštetes Kristus Karaļa draudzē. Viņa aprūpē ir arī visi Vācijā dzīvojošie katoļticīgie latvieši. Viņš ir Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) "Dzintars" kapelāns. Vācijā priesteris Smelters cītīgi strādā pie apkārtraksta "Druva" izdošanas (iznāca 6 reizes gadā 700 eksemplāros), par papīra sagādi žurnālam "Katōļu Dzeive", rūpējas par prelāta Vincenta Streleviča Jaunās Derības pavairošanu un nosūtīšanu uz dzimteni.
Monsinjoram A. Smelteram patīk darboties jauniešu organizācijās. Beļģijā Vasmas draudzē viņš dibina Skautu kopas, Vācijā piedalās jauniešu nodarbību rīkošanā.

1991. gadā Antons Smelters ierodas Rīgā un arhibīskaps Metropolīts V. Em. Jānis Pujats drīz viņu ieceļ par Rīgas kūrijas notāru ekonomu, tad par Rīgas Garīgā semināra pasniedzēju homiletikā un modestijā, kā arī viņu nominē par Sv. Jēkaba katedrāles prāvestu, par Rīgas Garīgā semināra garīgo tēvu un vēlāk par Rīgas dekanāta dekānu.

Drīz pēc atgriešanās Latvijā monsinjors A. Smelters izrāda lielu līdzjūtību trūkumcietējiem, organizē līdzekļu vākšanu un maizes izdalīšanu pie Sv. Jēkaba katedrāles. Uz jautājumu, kāpēc viņš veic šo žēlsirdības darbu, skan atbilde: "Tāpēc, ka pats esmu cietis badu." Viņa rūpju lokā ir arī Kristīgās Medicīnas centrs Rīgā, Rīgas Katoļu ģimnāzija, rekolekciju māja, Vissvētākā Sakramenta adorācijas kapela, Sv. Jēkaba katedrāles draudzes bibliotēka u.c. Strādājis kā laikraksta "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" redaktors kopš laikraksta iznākšanas - 1994. gada augusta.

A.Smelters aizgāja mūžībā 2010. gada 19. maijā, apbedīts Rīgas Sv. Franciska baznīcas dārzā.

Taisnīgi prasīgs darbā, laipns un atraktīvs attiecībās ar cilvēkiem un ar lielisku humora izjūtu, tā monsinjoru A. Smelteru raksturo tie, kas viņu pazina.

Radio Marija Latvija

18. maijā apritēja 100 gadi, kopš ir dzimis svētais pāvests Jānis Pāvils II. Raidījumā "Rīta cēlienā" svinējām viņa jubileju un atcerējāmies šo baznīcas mīlēto pāvestu, vēlreiz pārdomājām viņa atstāto vēstījumu pasaulei.

Studijā priesteris Pēteris Skudra un priesteris Pauls Kļaviņš.

🎧Klausies raidījumu arhīvā šeit: https://go.rml.lv/jp2100

Bet, ja vēlies dzirdēt Radio tiešraidi, spied šeit:
Tiešraide internetā: https://go.rml.lv/live
📻Rīgā un tās apkārtnē FM 97,3
📻Liepājā un tās apkārtnē FM 97,1
📻Krāslavā un tās apkārtnē FM 97,0
📻Valkā un tās apkārtnē FM 93,2

#RadioMarija #RadioMarijaLatvija #JānisPāvilsII #JohannPaulII #JohanPaulII100

Radio Marija Latvija

18. maijā apritēja 100 gadi, kopš ir dzimis svētais pāvests Jānis Pāvils II. Raidījumā "Rīta cēlienā" svinējām viņa jubileju un atcerējāmies šo baznīcas mīlēto pāvestu, vēlreiz pārdomājām viņa atstāto vēstījumu pasaulei.

Studijā priesteris Pēteris Skudra un priesteris Pauls Kļaviņš.

🎧Klausies raidījumu arhīvā šeit: https://go.rml.lv/jp2100

Bet, ja vēlies dzirdēt Radio tiešraidi, spied šeit:
Tiešraide internetā: https://go.rml.lv/live
📻Rīgā un tās apkārtnē FM 97,3
📻Liepājā un tās apkārtnē FM 97,1
📻Krāslavā un tās apkārtnē FM 97,0
📻Valkā un tās apkārtnē FM 93,2

#RadioMarija #RadioMarijaLatvija #JānisPāvilsII #JohannPaulII #JohanPaulII100

Sv. Jānim Pāvilam ll-100
No daudzajiem rakstiem un dokumentiem jāizceł 14 enciklikas, 14 apustuliski pamudinājumi, 45 apustuliskās vēstules.

Attīstība un solidaritāte

1987. gada 30. decembrī izdotā enciklika Sollicitudo Rei Socialis (SRS) pievēršas sociālajiem jautājumiem laikā, kad cilvēce sadalīta „pirmajā, otrajā, trešajā un pat ceturtajā pasaulē” (SRS, n.17). Labklājība izrādījusies diezgan nelīdzsvarota, jo nāk par labu cilvēces mazai daļai, kamēr pasaules iedzīvotāj lielākā daļa atrodas mazattīstības stāvoklī. Problēmas šajā ziņā nav tikai politiska un ekonomiska rakstura; tās ietver morālo sfēru, jo runa iet par pašu cilvēku. Baznīcas pienākums ir izteikties par katru problēmu, kas skar katru cilvēku, viņa vai viņas cieņu, attīstību, tiesības uz brīvību.

Baznīca iesaistās attīstības jautājumos divu iemeslu dēļ: vispirms, Baznīcas vēlas sludināt Dieva ieceri attiecībā uz cilvēku. Šī iecere izriet no kristīgās atklāsmes ar tās galīgo izpausmi Jēzus mācībā; otrkārt, Baznīca attīstības problēmu izvērtē Evaņģēlija un dabiskā morālā likuma ietvaros. Viņai ir pienākums šo likumu aizsargāt un piemērot mainīgai vēsturiskai situācijai un netaisnībām, kas kaitē cilvēkiem, norādīt to cēloņus un principus, nepieciešamo darbību, lai attīstība būtu līdzsvarota un taisnīga. Īsta „attīstība” nav tikai bagātības uzkrāšana, labumu un kalpošanu lielāka pieejamība (SRS, n. 9). Cilvēki var sākt vergot saviem ieguvumiem un tūlītējai apmierinātībai (SRS, n. 28). Jāiestājas par tuvākā labumu tādā veidā, ka cilvēks nevis otru izmantotu, bet būtu gatavs sevi zaudēt (SRS, n. 38).

Divi faktori izraisa, veicina un nostiprina “grēka struktūras”, kas nosaka cilvēka uzvedību: 1) vēlme tikai gūt peļņu; 2) varaskāre ar mērķi uzspiest savu gribu citiem (SRS, n. 37). Baznīcas pienākums ir uzmodināt sirdsapziņas un pieņemt faktu, ka šodien, tāpat kā Lāzars pie bagātnieka durvīm (sal. Lk 16:19-21), miljoniem cilvēku atrodas galējā trūkumā, kamēr pasaules resursi lielā mērā izlietoti jomās, kas maz vai nemaz sekmē dzīves uzlabošanu uz šīs planētas. Baznīca uzsver, ka solidaritāte tautām un indivīdiem ir liels morāls pienākums.

Solidaritātes tikums dziļi balstās kristīgā ticībā, kas māca, ka Dievs ir mūsu Tēvs un ka visi cilvēki ir brāļi un māsas. No šīs ticības izriet kristīgā ētikā, kurā nav vietas jebkādam egoismam un iedomībai; tā tiecas brīvi apvienot cilvēkus kopējā labuma sasniegšanā. Kristīgā ētika izraisa pārliecību, ka netaisnīgi ir izšķiest resursus, kuri varētu būt nepieciešami citu dzīvei. Šodien no jauna jāapzinās šis morālais pienākums. Solidaritāte ir kristīgs tikums (SRS, n. 40).

Solidaritāte liek sadarboties arī visām sociālām grupām, kas aicinātas skatīties pāri savam vien interesēm; solidaritāti būtu jāievieš “kultūrā”, jauniešu audzināšanā, jauna veida uzvedībā. Vienīgi “solidaritātes kultūra” ļautu apmainīties mērķiem un spēkiem tā, lai sasniegtu virs zemes īsti cilvēcīgu dzīves līmeni. Solidaritāte īstenojas kalpošanā. Mūsu cilvēciskie sasniegumi vērtīgi par tik, par cik tie kalpo citam cilvēkam. Cik bieži cilvēka cieņa tiek aizskarta, pazemota. Individuālisms bieži nejūt citu vajadzības. To kāpina patēriņš, kad cilvēki piešķir materiālai labklājībai vislielāko vēlmi dzīvē.

Kas praktiski būtu jādara, lai plašāk izplatītos solidaritāte indivīdu un tautu vidū? Baznīca nevar piedāvāt tehniskus risinājumus mazattīstības problēmai, jo viņai nav uzdevuma un spēja noteikt tos pārejošos līdzekļus, kas atrisinātu cilvēciskas problēmas politiskā un ekonomiskā kārtā. Šeit parādās zinātnes loma.

Mazattīstības kulturāli, ekonomiski un politiski iemesli būtu jāpētī zinātnei. Tāpat zinātnei būtu jāiesaka attīstības modeļi, kas darbotos pašreizējos apstākļos. Tai būtu jānorāda pienācīgi veidi un laiki, kā iesaistīties, kādiem apstākļiem un līdzekļiem būtu jābūt, lai, lai pārietu no mazattīstības uz līdzsvarotu attīstību, proti, attīstību solidaritātes ietvaros. Kad solidaritātes tikums praktizēts dziļi un patiesi, tas prasītu visiem iesaistīties un respektēt citus. Tad attīstīto valstu iespējams izvērstos konkrētā realitāte, kam būtu daudz ko piedāvāt visai pasaulei.

Cilvēki taču aizvien vairāk apzinās savstarpējo atkarību, kas nosaka attiecības (SRS, n. 38). Tieši savstarpējā atkarība noved pie solidaritātes, kas īsteno kopīgo labumu. Visiem nāktu par labu ne tikai tolerance, bet arī solidaritāte, „kas nav neskaidras līdzcietības jūtas vai šaurs uztraukums par daudzu cilvēku nelaimi... Tieši pretēji, tā ir neatlaidīga nodošanās kopīgajam labumam; proti, visu un katra indivīda labumam, lai visi būtu atbildīgi par visiem” (SRS, n. 38). Mēs visi esam atbildīgi par visiem. Tā tas ir katrā cilvēka dzīves situācijā, īpaši sabiedrībā. Savstarpējā cilvēku atkarība jāpieņem kā morāls pienākums, tad tā izvēršas solidaritātē, kas ir neatlaidīga nodošanās kopīgam labumam. Valdības vīriem, biznesmeņiem, ekonomistiem, kā arī katram ikdienā, lēmumi jāpieņem pēc šiem diviem kritērijiem: solidaritātes un kopīgā labuma. Tad īpašu vērību gūst visvājākie, visnabadzīgākie sabiedrības locekļi.

katolis.lv

Sestdien sāksies Laudato si nedēļa

katolis.lv No 16. maija līdz 24. maijam pāvests Francisks aicina visus ticīgos atzīmēt Laudato si nedēļu. Šogad viņa rakstītajai un 2015. gada 24. maijā izdotajai enciklikai aprit pieci gadi. Martā, kad izskanēja pāvesta aicinājums svinēt enciklikas piekto gadadienu, bija plānots, ka, piemēra...

youtube.com

Jēkaba TV

“Tad viņi uzlika tiem rokas un tie saņēma Svēto Garu". Te var atrast un noklausīties (tikai šodien) arhibīskapa Zbigneva Stankeviča komentāru šodienas Sv. Rakstu lasījumiem rīta Sv. Mises ierakstā Jēkaba katedrāles YouTube kanālā:

youtube.com

katolis.lv

Bīskapu konferences paziņojums saistībā ar dalību dievkalpojumos

katolis.lv Ņemot vērā faktu, ka ir mainījušies spēkā esošie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, Latvijas Bīskapu konference publicējusi jaunu paziņojumu saistībā ar dalību dievkalpojumos ārkārtas stāvokļa laikā.

juristavards.lv

Tieslietu ministrija informē par reliģisko organizāciju darbību no 12. maija

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs : “Šeit ir Tieslietu ministrijas skaidrojums par reliģisko organizāciju darbību no 12. maija:
https://juristavards.lv/zinas/276596-tieslietu-ministrija-informe-par-religisko-organizaciju-darbibu-no-12-maija/

Balstoties uz to Latvijas katoļu bīskapu konference publicē šādu paziņojumu:

Latvijas Bīskapu konference pateicas visiem, kas šajā ārkārtējā situācijā atbildīgi rīkojās ievērojot noteiktos ierobežojumus, kā arī tiem, kas atbalstīja draudžu baznīcas ar savu kalpojumu un ziedojumu.
Ministru kabinets 2020 gada 7.maija sēdē pieņēma grozījumus ārkārtējās situācijas laikam, kas tiek pagarināts līdz 9. jūnijam. Ņemot vērā jaunos noteikumus Latvijas Bīskapu konference informē ticīgos, ka ir atļauts pulcēties uz reliģiskajiem pasākumiem gan iekštelpās, gan ārā, ievērojot minētās prasības:

1. Kārtējā (tasi ir tā, kas ir saskaņā ar pirmskrīzes ierasto dievkalpojumu kārtību) sv. Mise var notikt ar ticīgo piedalīšanos ievērojot 2 m distancēšanos.
2. Baznīcā jābūt noorganizētiem roku dezinfekcijas līdzekļiem un regulāri jādezinficē virsmas. Arī garīdzniekiem un kalpotājiem jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi. Draudžu vadībai ir jānodrošina, lai nenotiktu drūzmēšanās nedz pie ieejas, nedz dievkalpojuma laikā.
3. Attiecībā uz kristībām, laulībām, bērēm un kapusvētkiem ir saistošs ierobežojums: ne vairāk kā 25 cilvēki un 2 m distance.
4. Latvijas diecēžu bīskapi atgādina, ka pat ja katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, no šī brīža dievkalpojumu apmeklēšana ir kļuvusi iespējama. Un tie, kuri aizvien jūtas nedroši par savu veselību saistībā ar vīrusu COVID 19, paliekot mājās var justies brīvi savā sirdsapziņā. Tiešraides no dievkalpojumiem notiks vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Aizvien turpināsim lūgties arī mājās, uzturot saikni ar savām draudzēm un tās atbalstot. Mēs piesaucam Vissvētākās Jaunavas Marijas - Slimnieku veselības un Māras Zemes karalienes palīdzību. Lai Dievs caur viņas aizbildniecību palīdz gan mūsu zemē, gan visā pasaulē uzveikt bīstamo slimību, šai pārbaudījumu laikā atjaunoties garīgi un nest Debesu Valstības cienīgus augļus.”

juristavards.lv Tieslietu ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. maija lēmumam, grozot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103

Our Story

Want your place of worship to be the top-listed Place Of Worship in Riga?

Click here to claim your Sponsored Listing.

Videos (show all)

Vissvētākā Sakramenta adorācija
Raidījums ES TICU par Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāli

Location

Telephone

Address


Jēkaba Iela 9
Riga
LV-1050
Other Catholic churches in Riga (show all)
Geburtskathedrale Geburtskathedrale
Brivibas Iela 23
Riga, 1050

Старая церковь Гертруды Старая церковь Гертруды
Gertrudes Street No 9
Riga, 1010

Catedral de São Tiago (Riga) Catedral de São Tiago (Riga)
Jēkaba Iela 9
Riga, 1050

Nativity Cathedral, Riga Nativity Cathedral, Riga
Brīvības Bulvāris 23
Riga, 1050

Христорождественский собор Христорождественский собор
Brīvības Bulvāris 23
Riga, 1050

Kościół św. Marcina w Rydze Kościół św. Marcina w Rydze
Slokas Iela 34
Riga, 1048

St. Martin's Church, Riga St. Martin's Church, Riga
Slokas Iela 34
Riga, 1048

Latvijas ticības mocekļi Latvijas ticības mocekļi
Riga

Latvijā kalpojuši daudzi izcili priesteri. Daudzi par uzticību Kristum samaksāja ar dzīvību. Viņi ir pelnījuši, lai mēs tos pazītu ne tikai šaurā garīdznieku lokā, bet visā Latvijā [pr. Andris Marija Jerumanis]