Rīgas Doma draudze

Rīgas Doms ir Dieva nams, kurš cauri gadsimtiem uzrunā katru viņa ceļā pie Kristus.

[04/20/20]   “Neviens no mums nedzīvo sev pašam un neviens nemirst sev pašam. Jo, ja dzīvojam, mēs dzīvojam Kungam, un, ja mirstam, mēs mirstam Kungam.” (Rom.14:7,8)

Dzīve, kas tiek nedalīti fokusēta sevī ir neapskaužama egoisma zīme. Tā ir matrausība, kas lietu vietā krāj savus nopelnus, sevis paaugstināšanu un rūpes par pašpietiekamu ideālismu. Apustulis norāda uz dzīves patieso piederību – mēs dzīvojam Kungam. Tomēr šī piederība nav tā, kas antīkajā pasaulē noteica kunga un verga attiecības. Pat Jēzus laikā, ja romietim piederēja vergs, tas tika pielīdzināts lietai un ar to varēja apieties pēc saviem ieskatiem. Jaunā derība, runājot par cilvēka un Dieva attiecībām, pilnībā izmaina šo privātīpašniecisko kundzību. Vārdos “… mēs dzīvojam Kungam un mēs mirstam Kungam” ir ielikts mūsu dzīves nogrieznis, laiks kuram vērtība ir debesu, ne mūsu nosacīta. Tas kurš domā, ka var piesiet otru pie saviem sapņiem rūgti maldās, šai patiesībai pat bauslībā ir īpaša vieta. Tā vietā Jaunās derības valodā piederību, jeb dzīvi Dievam mēs varam izteikt kā svētu sadraudzību. Jāņa evaņģēlijā, pirms mīlestības baušļa došanas Jēzus saviem mācekļiem saka: “Es jūs saucu par draugiem” (Jņ.15:15). Lūk, Pestītāja vārdi skan kā drošas un paļāvības pilnas attiecības, sakot, mūsu piederību Dievam notur nevis vagara pātaga, bet Jēzus žēlastības pilnais skats uz grēcinieku. Kāds tas ir? Tāds kā mēs mēdzam lūkoties uz saviem draugiem – tie mums ir dažādi, un ne viss mums viņos patīk. Bet daudz vairāk par vēlmi norādīt un nosodīt, mēs paliekam līdzās, jo ir kāda dziļāka saikne, kas neļauj otru atlaist. Tā Jēzus lūkojas mūsos, panesot (jā, līdz pat krusta nāvei) mūsu nepilnības, lai paliktu ar mums kopā. Un te nav nekā no vēlmes uzcelt paštaisnības troni no kura lepni norādīt uz citu kļūdām. Mūsu piederība Dievam iet caur svētas draudzības vārdu. Mēs piederam nevis lai vergotu, bet lai būtu kopā – pa īstam.

mācītājs Jānis Cepurītis

Neticīgais Toms un mana ticība. Baltās svētdienas svētbrīdis.

[04/19/20]   Toms viņam atbildēja: “Mans Kungs un mans Dievs!” Jēzus viņam sacīja: “Tu tici tādēļ, ka tu mani redzēji; laimīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic.” (Jņ 20:28-29)

Ticība. Lielāko daļu no tā, ko uzskatām par patiesību, mēs uzņemam caur ticību. Vien nelielu daļu mēs spējam pārbaudīt. Visas pašsaprotamās lietas - to, ka zeme apaļa un ūdens vārās pie 100 grādiem, mēs uzņemam ar ticību. Ir dažādi pamati mūsu ticībai. Citam pietiek, ka viena tante teica, citam vajag, lai būtu FB publicēts, citam, ka labs cilvēks teicis, citam, ka Bībelē rakstīts.
Toms nebija klāt, kad Jēzus pēc augšāmcelšanās parādījās mācekļiem. Kāpēc nebija, to mēs nezinām. Zinām, ka viņa ticībai nebija pietiekami, ka citi pastāsta. Vismaz ne tik neticamai lietai, kā augšāmcelšanās. Šo lietu viņš gribēja pārbaudīt, pirms noticēt. Dzīvē ne vienmēr ir iespējams bez riska pārbaudīt, pirms ticēt. Arī ticībā Dievam nav iespējams vispirms pārbaudīt, it kā no malas, un tad sākt Dievam ticēt. Ir jāsper solis pretim Viņam, uzdrīkstoties ticēt. Toms saka: "Ja neredzēšu - neticēšu." Šādi viņš riskē neiepazīt visu to, kam vispirms ir jānotic, lai to piedzīvotu. Un tomēr, Jēzus nāk pie viņa, lai viņam palīdzētu sākt ticēt. Uz to Toms atsaucas: “Mans Kungs un mans Dievs!” Un ticība ir piedzimusi.
Līdzīgi arī šodien. Ja Tev noticēt ir grūti, ja vieglāk ir ticību noraidīt, Dievs pazīst Tevi un nāk pie tevis tā, lai Tu varētu spert pirmos ticības soļus. Lūgtu pirmo lūgšanu, būtu gatavs uz pirmo rīcību, kas pamatota ticībā.
Tici, lai piedzīvotu!
Lai mana sirds atveras Toma vārdiem: “Mans Kungs un mans Dievs!”
__________________________________________________________________________________
Ja vēlaties finansiāli atbalstīt Doma draudzes kalpošanu šajā laikā, lūdzam to darīt ar pārskaitījumu uz Doma draudzes kontu:
Rīgas Doma ev. lut. draudze
Reģ.Nr.90000344416
Herdera laukums 6, Rīga, LV-1050
A/s SEB banka
kods UNLALV2X, konts LV40UNLA0002000701521

[04/18/20]   Jēzus Kristus sevi ir nodevis par mums, lai mūs izpirktu no visas ļaundarības un šķīstītu sev par izredzētu tautu, dedzīgu uz krietniem darbiem.
(Tit 2:14)

Ko darīt ar ļaunumu sevī? Tas mēdz atmosties visnepiemērotākajos brīžos un noved cilvēku pie ļauniem darbiem. Tas ir tik nepatīkami, ka mēs mēdzam ne tikai par to nedomāt, bet arī cenšamies to iespējami ātri aizmirst. Ja neizdodas pietiekami aizmirst vai atrast attaisnojumus, tad piezogas apsūdzētājs, kurš mūs moka ar sevis šaustīšanu.
Mans ļaunums kā infekcija saindē mani ne tikai ar ļauniem darbiem, bet arī rada nevēlēšanos darīt to, kas labs un krietns.
Jēzus redzēja mūs, šāda ļaunuma sagūstītus, un nāca, lai to uzvarētu. Par šo - Lieldienu uzvaru - mēs šajā nedēļā īpaši priecājamies! Kāda nepelnīta dāvana! Viņa uzvara nevis mazina manu ļaunumu, bet to uzvar, radot manī vēlmi, pat dedzību, krietniem darbiem.
Kā es varu sevi atvērt šai Lieldienu uzvarai, lai tā piepildās arī pie manis? Ticēt, noticēt, ka to visu Viņš dāvina tieši man! Ļauties tam, kas nāk no Viņa, un, kā gaidot pavasara pumpurus, sevi vērot. Vērot, kā Viņš veido pārmaiņas manī!

Māc. Elijs
_______________________________________________________________________________
Ja vēlaties finansiāli atbalstīt Doma draudzes kalpošanu šajā laikā, lūdzam to darīt ar pārskaitījumu uz Doma draudzes kontu:
Rīgas Doma ev. lut. draudze
Reģ.Nr.90000344416
Herdera laukums 6, Rīga, LV-1050
A/s SEB banka
kods UNLALV2X, konts LV40UNLA0002000701521

[04/17/20]   Mani atbrīvos Kungs no jebkura ļauna darba un izglābs savai Valstībai, kas Debesīs.
(2.Tim 4:18)

Lozunga vārds šai dienai ir apustuļa Pāvila apgalvojums. Šajā apgalvojumā izskan 100% pārliecība. Lai kas arī nāktu, Dievs mani izglābs. No kurienes ap. Pāvilam ir tāda ticība un pārliecība? Tā ir paļāvība, kas izriet no ticības pieredzes. Bet kā lai iegūst šādu pieredzi?

Ap. Pāvils bija viens no ievērojamākajiem misionāriem kristietības vēsturē. Par viņa misijas ceļojumiem varam lasīt Apustuļu darbu grāmatā. Jaunajā Derībā atrodam 13 viņa vēstules kristīgajām draudzēm un privātpersonām. To ir bijis daudz vairāk, šīs ir saglabājušās. Pāvils sākumā bija dedzīgs kristiešu un kristietības vajātājs. Taču Dievs spēcīgā veidā ienāca viņa dzīvē, uz Damaskas ceļa viņš atklāsmē sastop Kungu Jēzu Kristu. Tas bija pagrieziena punkts viņa dzīvē. No Kristus ticības vajātāja viņš kļuva par ticības sludinātāju. Savās misijas gaitās viņš neskaitāmas reizes nonāca sarežģītās situācijas, kas bieži bija saistītas ar dažādiem apdraudējumiem un pat nāves briesmām. Dievs viņu izglāba visās briesmās. Tā radās ticības pieredze, nelokāma paļāvība uz Dievu.

Šajā laikā sastopamies ar dažādiem ierobežojumiem un izaicinājumiem. Tieši grūtībās atklājas ticības Kristum nozīme un spēks. Tieši pārbaudījumos rodas ticības pieredze, pārliecība, ka Dievs ir ar mani arī tad, ja apkārt plosās vētras. Paliksim ticībā un ticības praktizēšanā! Vērosim un dalīsimies viens ar otru par to, kā Dievs mums atklāj savu palīdzību šajā laikā!

mācītājs Sandis Ratnieks

Ceturtdienas vakara pārdomas

[04/16/20]   “Paliec pie mums!” (Lk.24:29)

Lieldienām vienmēr seko ceļš uz nelielu ciemu vārdā Emmaus. Sākotnēji divi mācekļi, iztrūcināti un neziņas pilni par dramatisko Lieldienu pieredzi, ceļā no Jeruzālemes sastop kādu svešinieku, kurā neatpazīst augšāmcelto Jēzu. Viņu stāstījumā saklausāma laba deva vilšanās – krusta koks ir laupījis Glābēju un viņu dziļākās ilgas pēc labākas rītdienas ir apdzisušas. Mācekļi uz Emmaus gāja pa divi, nu gluži kā mēs šodien – ne vairāk kā divi! Viņus aizvien ciešāk ieskauj domas par nezināmo rītdienu. Dzīve būs jāsāk būvēt no jauna! Arī mums kopīgi pēc kāda laika dzīve būs jābūvē no jauna. Tas kāda tā bija līdz Lieldienām, tāda vairs nebūs arī mācekļiem. Emmaus ceļš, savā ziņā ir gudras izvērtēšanas, realitātes apzināšanās un jaunu spēku sakopojuma ceļš. Tas ir laiks no sevis godīgi izrunāt visu, kas ir konfliktā ar šodienu. Mācekļu acīm raugoties kaps ir aprijis Jēzus miesu, un neviens nezina kur to meklēt. Bet tieši ceļā, soli pa solim atzīstot savas iekšēji trauslās robežas, notiek negaidīta sastapšanās. Brīdī, kad šķiet visas cerības ir sabrukušas un nāve kronē savu uzvaru, mācekļu vidū neatpazīts, bet godībā paaugstināts ienāk Jēzus. Mācekļi Viņai klātbūtnei atbild ar vārdiem “Paliec pie mums!”. Jēzū viņi redz tikai svešinieku, bet sacītais neļauj Viņu atlaist. “Paliec pie mums!” ir paļāvības un atvērtības vārdi. Šo vārdu piepildījumā mācekļu acis top redzīgas, tie pazīst Jēzu un ielīksmojās. Jā, cik gan daudz svētības sevī nes vārdi “Paliec pie mums!” ja tie sacīti Dievam. Viņa klātbūtnē spējam ieraudzīt līdz šim apslēpto un nepamanīto prieku - Jēzus patiesi augšāmcēlies!

mācītājs Jānis Cepurītis

[04/15/20]   Kungs, tavs Dievs, bija ar tevi – tev nekā netrūka. (5Moz 2:7)

Atgādinājums par Dieva gādību šai rakstu vietā ir ar īpašu raksturu. Israēla tauta dodas uz apsolīto zemi. Viņiem pa ceļam jāiet cauri Ēsava pēcnācēju zemēm. Dievs savai tautai dod pavēli nekarot ar viņiem, kaut arī tie baidīsies no viņiem. Neizmantot pārspēku. Kādēļ? Tādēļ, ka Dievs ir svētījis un viņiem nekā netrūka. Arī tagad netrūks. Nav jāiet un jālaupa - Dievs parūpēsies par Tevi, kā līdz šim ir parūpējies.
Kad situācija ir neskaidra, tad bieži šķiet, ka ir īpaši jānodrošinās par katru cenu. “Neviens cits jau par mani neparūpēsies!” Bet vai tas ir tiesa?
Kāda ir mana pieredze ar Dievu? Kā man ir klājies tad, kad esmu centies pie viņa turēties un ļāvis Viņam sevi vadīt? Varbūt arī manā pieredzē ir brīži, kuros varu redzēt, ka Dievs par mani ir gādājis tā, ka man bijis viss, kas vajadzīgs. Arī tad, ja šādi pieredzes brīži nav ikdiena, tie norāda uz Dieva rūpēm par mani. Dažreiz varu arī tās pamanīt. Ne obligāti viegla dzīve, bet dzīve, vai dzīves mirkļi kopā ar Dievu. Dzīve, kurā es ar prieku varu darīt to, kas ir saskaņā ar Viņu.
Neskaidrā situācijā es varu paļauties uz to, ka Dievs nav mainījies. Turoties pie Viņa, arī šodien viņš gādās par mani.

soundcloud.com

2020.04.14 Vadīta lūgšana. Augšāmcelšanās, Jēzus sastop Mariju Magdelēnu (Jņ. 20:1,11-18)

Šajā otrdienā noslēdzam gavēņa laika vadīto lūgšanu vakarus ar Jēzus sastapšanos ar Mariju Magdelēnu.

soundcloud.com Ņemot vērā pašreizējo situāciju Rīgas Doma draudze līdz turpmākajiem lēmumiem ATCEĻ VISUS DIEVKALPOJUMUS un citas plānotās draudzes aktivitātes. Šajā laikā - otrdienās publicēsim vadītās lūgšanas iera

[04/14/20]   Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem.
(1. Pēt 1:3)

Cerībai cilvēka dzīvē ir liela nozīme. Pozitīvs skats nākotnē, arī ja apstākļi šajā brīdī runā tam pretī. Pārliecība, ka tuneļa galā ir gaisma, grūtības tiks pārvarētas, un visam galu galā būs labs iznākums. Šķiet, ka šī ticība nākotnei dzimst kaut kur mūsu dvēseles dzīlēs. Reizēm tā ir iracionāla, nav balstīta faktos. Tas liek domāt, ka Dievs uztur mūs, dāvinot mums cerību. Taču reizēm cerība sāk pagurt un spēki izsīkt. Kas var dot jaunu spēku manai cerībai?

Ap. Pēteris saka, ka “Dievs mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai”. Dievs mums ir dāvinājis jaunu, dzīvu cerību. Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, Viņš ir dzīvs, nāvei pār Viņu vairs nav nekādas varas. Arī mūsu cerība ir dzīva, jo tās avots ir Kristus augšāmcelšanās.

Rītdiena mums nepieder. Un tomēr, mēs raugāmies nākotnē ar cerību. Mūsu cerība ir dzīva, jo Dievs ir dzīvs. Mūsu nākotne ir droša, jo tā nebalstās apstākļos, bet gan Dieva labvēlībā un Viņa apsolījumos. Dieva Dēla Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir neizsīkstošs cerības, spēka un mierinājuma avots visiem, kas apzinās savu nespēku.

māc. Sandis

[04/13/20]   “Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!” (Jņ. 8:7)

Klusā nedēļa ir izsāpēta. Mēs ar gara acīm esam sekojuši Kristus moku ceļam, esam dzirdējuši melīgus apvainojumus un redzējuši nesaudzīgus sitienus. Steidzīgā tiesa un rēcošā pūļa stihiskā prasība pēc krusta, atspoguļo kādu idealizētu pasauli, pēc kuras tiecamies un kuras vārdā esam gatavi cilvēcību iemainīt pret virspusēju ļaušanos vainīgo meklēšanai. Lieldienās Kristus bija vainas nesējs. Kāds vienmēr ir vainīgs un kādam vienmēr pienākas soda akmeņi. Gan notikumā ar grēcinieci templī, gan ar Kristus nāvi pie krusta atklājas cilvēka nesaudzīgā daba meklēt un uzrādīt vainīgos. “Kurš no jums ir bez grēka?” šo jautājumu mums vajadzētu ieaust domu un apziņas dziļumā, lai brīdī kad meklējam nosodīšanas un paštaisnības akmeņus, mūsos būtu vieta augšāmceltajam Kungam. Lieldienās Viņš apliecina un izdzīvo samierniecisku un padevīgu stāju. Lai arī Viņa augums bija sists un mocīts, dievlīdzība Viņā turpināja saudzēt un mīlēt grēciniekus – savus pāri darītājus, izbiedētos mācekļus, Ponciju Pilātu un jūdu reliģisko līderus. Ja Kristus dzīvotu pēc cilvēku iedibinātajiem varas likumiem, tad Lieldienu rītā Viņš pirmais mestu akmeni, jo bija bez grēka! Viņš mestu ar vislielāko – ar savu kapa akmeni, kas no sāpēm un ciešanām būtu kļuvis vēl smagāks. Bet Lieldienās kapa akmens ir novelts malā, tas nav atriebīgi uzgrūsts kādam romiešu kareivim, zaimotājam no pūļa, vai ļaundarim pie krusta. Lieldienās Dievs akmeņus noliek malā, un ar tukšo kapu apliecina, ka ļaunums tiek uzvarēts nevis ar zvērīgu atmaksu, bet ar piedošanu. Arī mums tik ļoti ir vajadzīgās šādas Lieldienas, kad vainas akmeņus palaižam vaļā un atmaksas vietā dāvinām piedošanu, jo arī pār mums šodien neatceļami skan vārdi: “Kurš no jums ir bez grēka?”.

mācītājs Jānis Cepurītis

LTV Ziņu Dienests

Lieldienu dievkalpojums no Rīgas Doma

Šajā grūtajā laikā, kad daudzi atrodas karantīnā un pasauli pārņēmusi cīņa ar Covid-19, Lieldienu dievkalpojumā no Doma baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags teiks stiprinošu sprediķi.

[04/12/20]   Kristus saka: Es biju miris, un redzi – Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man pieder nāves un elles atslēgas. (Atkl 1:18)

Uzvara pār nāvi! Jēzus ne tikai nāvei iziet cauri ar uzvaru, bet uzvaru dod arī mums. Viss, kas manī ir nāve, ir uzvarēts. Pat, ja nav miris - ir uzvarēts.
Vēl Klusajā sestdienā un pat vēl Lieldienu rītā, sievām dodoties pie kapa, likās, ka nāve ir uzvarējusi. Iznīcība ir paņēmusi arī Jēzu. Taču Viņš ir augšāmcēlies, mūžīgi dzīvs!
Kad manu dzīvi pārņem tas, kas dzīvību atņem. Kad maz ir ne tikai dzīves prieka, bet arī pašas dzīves. Kad jūtu bezcerību un nāves dvesmu. Kristus man uzdāvinājis uzvaru un dzīvību.
Ne manu nopelnu, bet Viņa mīlestības dēļ.
Šodien varu dzīvot kā nāves uzvarētājs. Ne redzot, bet ticot. Viņa uzvara ir arī mana. Šodien kā uzvarētājs varu uzlūkot nāvi, stāvot ar Kristu.
Gan piezagsies iznīcība ar saviem meliem, lai mani nogrūstu zemē. Tomēr pati tā iznīkst Uzvarētāja skatienā!
Uzvara pār nāvi! Jēzus ne tikai nāvei iziet cauri ar uzvaru, bet uzvaru dod arī mums. Viss, kas manī ir nāve, ir uzvarēts. Pat, ja nav miris - ir uzvarēts.

Māc. Elijs

[04/11/20]   Kaut mūsu vainas mūs apsūdz, Kungs, dari jel ko sava Vārda dēļ.
(Jer 14:7)

Klusā sestdiena. “Viss piepildīts” ir izskanējis. Jēzus krustā sišana no jauna ir atklājusi pasaules un arī manu netaisnību. "Mūsu vainas mūs apsūdz". No bezcerības izmisuma glābj skats uz Dievu. Ko viņš darīs? Kā viņš rīkosies? Ko viņš ir darījis?
No nodevības nepasargāja. Krustā sišanu Viņš neapstādināja. Nāvi nenovērsa. Jēzus mūsu atpestīšanas ceļu gāja līdz galam, līdz pat Krusta nāvei.
Klusā sestdiena ir gaidīšanas diena. Šķiet, visa radība kā sastingusi gaida uz to, ko darīs Dievs. Arī es gaidu. Kad manas vainas mani apsūdz, kad esmu sevī nonāvējis tik daudz laba un tik daudz mīlestības. Kad esmu ļāvis pilnu vaļu kaislībām un grēkiem, kad paštaisnās dusmas mani sakūlušas. Esmu ļāvis savu dzīvi noteikt izdabāšanas un gļēvulības tiesnesim, kurš Mīlestību un Patiesību ir nodevis…
Viss, ko esmu spējis, ir - savu netaisnību izsūdzēt un cerībā raudzīties uz Dievu un gaidīt. Gaidīt, kad Dievs darīs to, ko es nespēju.
“Tāpēc paņem dvēseli manu
Savās rokās un izlej to,
Izlej par jaunu - kā zvanu.”
Klusā sestdiena, ar visu, ko šodien darīšu, ir gaidīšanas laiks. "Kungs, dari jel ko sava Vārda dēļ!"

Māc. Elijs

Lielās Piektdienas dievkalpojums

[04/10/20]   Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.
(Jņ 3:16)

Mīlestība ir ļoti svarīgs vārds. Mīlestības pieredze ir eksistenciāli ļoti nozīmīga ikvienam cilvēkam. Ir tik labi apzināties, ka ir kāds, kas mūs mīl, un kāds, kuru mīlam mēs. Ir labi sajust un apzināties, ka ir Dievs, kas mīl ikvienu cilvēku, tātad arī mani. Tā ir dzīvi transformējoša pieredze.

Šodien ir Lielā Piektdiena. Šajā dienā Pestītājs Jēzus Kristus nomira pie krusta. Jēzus nāve bija upuris un gandarījums par cilvēces grēkiem. Caur šo notikumu Dievs noslēdza ar cilvēci Jaunu Derību, lika pamatus jaunai Dieva tautai. Par piederīgu jaunajai Dieva tautai var kļūt ikviens, kas ticībā pieņem Jēzus Kristus upuri mūsu labā, un caur to nāk pie Dieva. Pestītāja nākšana ir Dieva mīlestības apliecinājums kritušajai pasaulei.

Mīlestība ir darbības vārds. Dieva attieksme pret šo pasauli ir mīlestība. Viņš īsteno pestīšanas plānu, lai pārvarētu to atsvešinātību, kas caur cilvēka krišanu ienāca cilvēka un Dieva attiecībās. Dievs ir spēris pirmo soli, nākamais solis ir jāizdara mums.

māc. Sandis

Rīgas Doma draudze

"...un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās."Apd 2:42 Rīgas Doma draudze ir vieta, kur meklēt Dievu un kopt savu garīgo dzīvi. Draudzes dzīve īstenojas Dievkalpojumos, Bībeles studijās, Lūgšanās un Sadraudzībā. Mēs ticam, ka tā mēs varam piedzīvot Dieva klātbūtni un Dieva klātbūtne ir tā, kas liek mums garīgi augt. Redzot cilvēku vajadzības draudzē veidojas arī citas kalpošanas.

Want your place of worship to be the top-listed Place Of Worship in Riga?

Click here to claim your Sponsored Listing.

Videos (show all)

Rīta lūgšana svētdienā (Judica)
Aprīļa lozungs
Dienišķās maizes svētība
Kad mēs redzēsim Rīgas Domu?
Ģimenes rīta lūgšana svētdienā (Laetare)
Jēzus manās mājās?

Location

Telephone

Address


6 Herdera Laukums
Riga
LV 1050
Other Riga places of worship (show all)
St. Paul's Lutheran Church, Riga St. Paul's Lutheran Church, Riga
Augusta Deglava Iela 1
Riga, 1009

Русская лютеранская община Богоявления в Риге Русская лютеранская община Богоявления в Риге
Anglikāņu Iela 2
Riga

Русская Лютеранская община Богоявления: богослужение в англиканской церкви св. Искупителя каждое воскресенье в 19:00 http://www.luteranin.lv

Rīgas Sv Trīsvienības ev-lut draudze Rīgas Sv Trīsvienības ev-lut draudze
Sarkandaugavas Iela 10
Riga, LV1005

Vieta, kur satikties tiem, kas jūt piederību Rīgas Svētās Trīsvienības ev.lut. draudzei

Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze
Roberta Feldmaņa 1
Riga, 1014

Gustava Ādolfa baznīca ir mazākā un mājīgākā luterāņu baznīca Rīgā. Nāc ciemos, būsi mīļi gaidīts!

Rīgas Sv. Pētera draudze Rīgas Sv. Pētera draudze
Skārņu Iela 19
Riga

Rīgas evaņģēliski luteriskā Sv. Pētera draudze atrodas Pētera baznīcā Vecrīgā. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu pulksten 10:00.

St. John's Church, Riga St. John's Church, Riga
Skārņu Iela 24
Riga, 1050

Biķeru Svētās Katrīnas baznīca Biķeru Svētās Katrīnas baznīca
Biķernieku Iela 146
Riga, 1079

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca
Mazā Pils Iela 4
Riga, LV 1050

LELB pastāv, lai vārdos un darbos pasludinātu Dieva mīlestību, kas ir atklājusies Jēzū Kristū. Kristus nodibināja savu Baznīcu un sūtīja to pa visu pasauli, lai caur Baznīcas kalpošanu pasaulē turpinātos Jēzus vārdi un darbi.

Daugavgrīvas Baltā baznīca Daugavgrīvas Baltā baznīca
Baltāsbaznīcas Iela 50
Riga

Daugavgrīvas Baltās baznīcas evaņģēliski luteriskā draudze. Cerības bāka Vecmīlgrāvī. www.baltabaznica.lv

Церковь Святого Иоанна Церковь Святого Иоанна
Skārņu Iela 24
Riga, 1050