Rīgas Jaunā Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā draudze

Svētdienas skola attālināti.
Paļāvība, miers un prieks, gaidot Jēzus Debesbraukšanas svētkus.
Apliecinādami patiesību mīlestībā, mēs pieaugsim Kristū, kas ir galva visam. ( Ef. 4:15)
Svētdienas skoliņas bērnu: Roberta, Karlīnas, Renāra, Zelmas, Ikara, Adeles, Rodrigo, Zanes, Kārļa, Martas, Matīsa, Olivera, Leo un skolotājas Ilzes sveiciens! Lai prieka pilna lūgšana un pateicība, gaidot Jēzus Debesbraukšanas svētkus.

SPREDIĶIS sestajā Lieldienu svētdienā
ROGATE (lūdziet). Lasījums no Jāņa evaņģēlija 16:23-30
Žēlastība un miers, lai ir no Dieva mūsu Tēva un no mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus!
Mīļie draugi. Pagājušajā svētdienā mēs dzirdējām Jēzus iedrošinājumu par Aizstāvi, kas mums ir sūtīts, lai būtu mums līdzās pārbaudījumu un izaicinājumu stundā. Šis Aizstāvis ir viena, bet nozīmīgākā balss, kas pasludina nepārsūdzamu spriedumu netaisnībai un vardarbībai. Ļaunumam nav vietas Dieva valstībā!
Taču aizvien paliek viens būtisks jautājums: Bet kā ir ar Dievu? Kā ir ar To mūžīgo, nepieejamo, neaptveramo, kas mīt nepieejamā gaismā? Šis jautājums kļūst vēl aktuālāks, zinot, ka arī pats Jēzus gatavojas atgriezties sava Tēva godībā. Viens no izšķirošiem saskarsmes punktiem būs lūgšana. Tāpēc šī svētdiena mūs aicina pievērst uzmanību lūgšanai.
Mūsu Kungs un Pestītājs, būdams kopā ar saviem mācekļiem, vēl pēdējās stundās mudina viņus lūgt, nevis noturēt kādas rituālas lūgšanas, kā jūdiem bija ierasts sinagogās un templī. To visu viņi jau bija darījuši, viņi zināja galda, rīta, vakara un citas lūgšanas, tomēr Jēzus gribēja viņiem mācīt kaut ko vairāk – drošu paļāvību.
Iedrošinājums pamatojas jaunās, līdz šim nepazītās attiecībās ar Tēvu. Jēzus neaiziet Debesu godībā, lai nemitīgi aizlūgtu par mācekļiem Tēva priekšā. Jēzus sacītais drīzāk ir jāuztver kā apsolījums un iedrošinājums. Ar Jēzus nāvi pie krusta tiek atklāta patiesība par Tēvu. Tieši krusta notikumā mēs ieraugām žēlastības Dievu, kas nostājas upura pusē. Krusts atklāj, ka ikviens no iesaistītajiem ir grēka varas upuris – gan krustā sistais, gan tie, kas to īsteno. Ikvienam ir vajadzīga Dieva palīdzība un glābšana – vieniem no ciešanām, otriem no valdošā ļaunuma.
Dievs ir laipnīgs un grib svētīt savus bērnus uz visu labu. Nav nepieciešams, lai Dēls Viņu uz to kaut kā īpaši pamudinātu vai to izlūgtos. Dievs Tēvs pats mīl savu īpašumu, savu roku darbu un gādā par to. Apsolījums un ticība iet roku rokā. Bez apsolījuma nav ticības un paļāvības pilnas lūgšanas. Dieva Trīsvienības upuris ir garants un ķīla mūsu uzticībai un paļāvībai.
Mēs varam nākt Dieva priekšā kā viņa bērni un uzrunāt viņu par Tēvu. Lūgt Jēzus vārdā ir kas vairāk par atsaukšanos uz Viņa vārdu. Tas nozīmē atrasties Dieva mīlestībā tēva un dēla attiecībās. Tāpēc, ka mēs esam viņā, tāpat kā viņš ir mūsos. (Jņ 15:4,7) Mēs esam Jēzus kopībā ar Viņa tēvu. (14:20) Viņa un mūsu lūgšana ir vienotas. Tā ir patiesa un jauna lūgšana. Un šāda lūgšana nepaliek bez atbildes.
“Lūdziet manā vārdā”, ir tas jaunais, kas pasaulē nebūtu bez Kristus. Bez viņa mūsu ticības dzīve būtu pavisam citāda. Kā mēs, kas esam grēka ievainoti un caurstrāvoti, varētu tuvoties Dievam? Kā vārdā? Savā? Kā un vai Dievs mūs pieņemtu? Vai Viņš maz klausītu mūsu lūgšanas? Kāda būtu viņa atbilde? Mūsu sacītais būtu nekas vairāk, kā tukša runāšana un izvairīšanās no patiesi svarīgā. Mēs nemitīgi apzinātos, ka neesam patiesi pret Dievu, un visticamāk pats Dievs zaudētu patiesumu mūsu acīs. “Manā vārdā” ir izšķiroša frāze, tā noņem plīvuru no nezināmā, pārprastā, formālā un savtīgi izmantotā. Šie vārdi dara cilvēku brīvu no maldiem, bailēm un pašpietiekamības.
Pestītājs saka: “Ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā. Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.”
Šajos vārdos mums ir dota visa žēlastības bagātība un brīnišķīgs apsolījums. Lūgt Jēzus vārdā. Tuvoties Dievam Jēzus vārdā. Kur mēs nākam Dieva priekšā un sakām: “Visuvarenais Dievs, mēs nenākam ar savu pašu taisnību, mēs nenākam no sevis pašiem, bet mēs nākam no Jēzus, mēs nākam Viņa vārdā, Viņš mūs ir sūtījis, Viņš mums ir savu vārdu devis” - tur ir paļāvība, miers un prieks.
Un te, iespējams, gribas sacīt: “Jā, bet viss nav tik vienkārši.” Taisnība. Sajūsmā aizgrābtiem mācekļiem Jēzus sacīja: “Tagad jūs ticat? Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā vietā un Mani atstāsit vienu.” Bailes, šaubas, sarūgtinājums un dusmas aizvien ir un būs mūsu pavadoņi dzīves ceļā. Tāpēc Viņš piebilst: “bet mans un jūsu Tēvs nav mainīgs. Esiet priecīgi. Lai kas notiktu, turiet drošu prātu, es esmu uzvarējis pasaules tumsu.”
“Lūdziet manā vārdā.” Mēs varam lūgt, izteikt savas sirds ilgas un sāpes bez bailēm un šaubām, jo nav nekā, kas mūs šķirtu no Dievu. Raugoties krustā, mēs redzam nebeidzamu laipnību, kas ļauj ticēt, ka mūsu lūgšana ir atbildēta, pirms to izteicām vārdos. Viņš ir viss, kas mums vajadzīgs. Iespējams, ir kaut kas, ko aizvien nespējam saskatīt, saprast, ko neesam saņēmuši, bet kādā brīdī noteikti ieraudzīsim, sapratīsim un saņemsim. Tas ir pavisam droši, jo Jēzus to ir solījis, un Viņš to arī piepildīs.
Mūsu dzīve ir dzīvošana ticībā - tur ir bailes un prieks. Bailes par to, kas notiek pasaulē, un vienlaikus prieks, zinot, ka nekam no notiekošā nepieder pēdējais vārds.
Bailes reiz zudīs, bet prieks paliks vienmēr. Āmen.

Mīļie draudzes locekļi!
Pateicoties tam, ka valdība lēmusi no 12. maija atļaut publisku pasākumu organizēšanu ierobežotam cilvēku skaitam, 17. maijā mēs atsāksim svētdienas dievkalpojumus. Tomēr, ņemot vērā to, ka pasākumu dalībnieku skaits nedrīkst būt lielāks par 25 personām, dievkalpojums notiks pēc īpašas kārtības, un proti, laika posmā no 11.00 līdz 13.00 notiks vairāki īsi (15-20 min) dievkalpojumi (grēksūdzes lūgšana, Dieva Vārda uzklausīšana, Litānija, Svētā Vakarēdiena saņemšana), lai katram atnācējam būtu iespēja piedalīties un saņemt Svēto Sakramentu.
Uz tikšanos "citādā" dievkalpojumā?
Mācītājs Guntars Dimants

Atcerēsimies, ka, esot baznīcā, ir jāievēro 2 m sociālā distancēšanās.
Dievnama apmeklējums ir jāatliek:
- ja ir elpceļu saslimšana,
- ja pēdējās 14 dienās esat atgriezies no ārzemēm vai esat kontaktējies ar COVID-19 slimnieku.
Būsim atbildīgi!
Lai gūtu priekšstatu, kā tas notiks, sk. fotoalbumu http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/?ct=galerija&fu=e&id=330.
Svētdienas sprediķi arī turpmāk būs lasāmi draudzes mājaslapā un facebook profilā.

Diakonija Latvijā - LELB Diakonijas centrs

Ap prieku ziņojam, ka arī LELB Diakonijas centrs atklāj bezmaksas telefona līnīju grūtiem brīžiem.
Zvani tiek pieņemti no plkst. 8.00 - 22.00

SVĒTRUNA piektajā Lieldienu svētdienā
Pārmaiņu laiks
Jņ 16:5-15
Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
Gribu iesākt ar nelielu, filozofa Andra Rubeņa citātu: „Nedod, dievs, dzīvot pārmaiņu laikos, – vēstī sens Konfūcijam piedēvēts izteikums. Varētu piekrist, ja pārmaiņas solītu atnest vien jukas, postošus karus, badu un iznīcību, taču pārmaiņu jēdzienam piemīt arī cita dimensija, kas sevī slēpj iespēju uzspridzināt stagnējošas sabiedriskās attiecības, kādu melīgu un stindzinošu ideoloģiju, pavērt ceļu cilvēka brīvas un radošas darbības realizācijai. Vērojot šādas pārmaiņas un, jo vairāk, tajās piedaloties, rodas vēlēšanās seno izteikumu pārfrāzēt: Ir liela laime un dieva dāvana dzīvot pārmaiņu laikā.”1
Šie vārdi ir ārkārtīgi trāpīgi šodienas evaņģēlija kontekstā. Nodaļa iesākas ar visai skumju pieteikumu: “Jūs izslēgs no sinagogas, un pat nāks stunda, kurā katrs, kas jūs nokaus, domās, ka ar to kalpo Dievam.” Un mazliet tālāk Jēzus saka: “Taču es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka es aizeju. Ja es neaizeju, Aizstāvis pie jums nenāks, bet, ja es aizeju, es viņu sūtīšu pie jums.” Nav šaubu, mācekļiem priekšā stāv pārmaiņu laiks, taču dēļ Jēzus sūtītā Aizstāvja, šīs pārmaiņas kļūst par “lielu laimi un dāvanu.”
Šī svētdiena tiek apzīmēta ar latīņu vārdu Cantate, kas tulkojumā nozīmē – dziediet. Nosaukums ir atrodams Ps. 98:1 – “Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu!” Tieši tā, pārmaiņu laiks piesaka kaut ko jaunu. Taču vienlaikus tas nozīmē vecā, sen bijušā aiziešanu pagātnē. No konteksta varam secināt, ka Jēzus norāda uz “sakrālās vardarbības” principu atmaskošanu un sagraušanu. Ko es domāju ar “sakrālo vardarbību”? Tā ir sabiedrības vai autoritātes attaisnotā, sankcionētā agresija, kas tiek veikta ar domu kalpojam Dievam. Bet patiesībā Dieva vārdā jebkam, kas tiek turēts par augstāku, vai tā būtu ideja, lepnums, paštaisnums vai sasniedzamais mērķis. Šis ir viens no kroplākajiem mītiem, kas kopš grēkā krišanas tiek kultivēts ikvienā cilvēku sabiedrībā, un cilvēku mēģinājumi to izskaust saviem spēkiem (ateisms, sabiedrības sekularizācija) aizvien noved pie cita veida vardarbības vai sabiedrības garīgās degradācijas.
Reiz Jēzus sacīja jūdu varas vīram Nikodēmam: “Ja kāds nepiedzimst no augšienes, tas nespēj redzēt Dieva valstību... kas piedzimis no Gara, ir gars.” (Jņ 3:3, 6) Tieši par šo Garu, Aizstāvi, Jēzus stāsta mācekļiem: “Jums labāk, ka es aizeju!” Patiesības Gars atmasko mītu un ļauj ieraudzīt lietas jaunā gaismā. Jēzus saka: “Atnācis viņš pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu.
Par grēku – tādēļ ka tie netic man; par taisnību – tādēļ ka es aizeju pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsiet; par tiesu – tādēļ ka šīs pasaules valdnieks ir notiesāts.” Ļaunuma un melu avots, slepkava un apsūdzētājs nu ir pats apsūdzēts un notiesāts.
Taču piedzimt no augšienes un ieraudzīt patiesību ir tikai pirmais solis pretī brīvībai. Kā to rāda ikdiena, vecais mīts nav izzudis no ierastās lietu kārtības. Apsūdzības un draudi, turēšana baiļu varā un runāšana puspatiesībās ir ikdienas realitāte. Tam stāties pretī var tikai ar pārliecību, ka līdzās ir Aizstāvis – dzīvības un patiesības Gars. Viena, bet nozīmīgākā balss, kas izteic spriedumu pret “sakrālo vardarbību”. Šis spriedums nav pārsūdzams. Ļaunumam nav vietas Dieva valstībā. Bet tā upuriem ir sagatavots svētku mielasts un daļa pie mūžīgās dzīvības un neizsmeļamās mīlestības.
Apustulis Jēkabs mūs pamāca sacīdams: “Jebkurš labs devums un jebkura pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, kas ir pastāvīgs un nav mainīgs kā ēna. Viņš mūs ir izvēlējies un atdzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu kā Viņa radījumu pirmaugļi. Jums jāzina, mani mīļotie brāļi, ikviens cilvēks lai ir nasks klausīties, bet lēnīgs runāt un gauss dusmoties,
jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību. Tādēļ atmetiet jebkuru nešķīstību un visu to, kas no ļauna vēl atlicis, un lēnprātībā saņemiet jūsos iedēstīto vārdu, kas ir spējīgs izglābt jūsu dvēseles.” (Jēk.1:17-21)
Jēzus krusta upuris, augšāmcelšanās un aiziešana pie Tēva ir ne tikai uzvara pār nāvi un elli, bet arī mūsu iespēja kļūt par šīs uzvaras augļu dalībniekiem, Jēzus Gara līdzstrādniekiem. Aizstāvis ir iesācis darboties šajā pasaulē, dāvājot netaisnības upuriem balss tiesības ne tikai izteikties, bet arī atmaskot pasaules gara mītus, kas attaisno vardarbību un netaisnību zem dažādiem lozungiem. Svētais Gars - Aizstāvis nemitēsies uzrādīt pasaulei tās maldus un vedīs sabiedrību pretī patiesībai, vienmēr stāvot līdzās upurim.
Jā, pārmaiņu laiks var būt grūts un postošs, ja to izraisa grēkā kritušu cilvēku darbības. Bet pārmaiņas, ko izraisa Dieva Gars, sniedz patiesu brīvību un ir liela laime un Dieva dāvana. Ir tikai jāpastāv patiesībā. Pāvils saka: “Redzi, tagad ir labvēlības laiks; redzi, tagad ir glābšanas diena.” (2Kor. 6:2) Tā ir apustuļa dziesma, jauna dziesma, kas dāvāta mums no Dieva.
Atceraties Jēzus sacīto? “Vēl tikai mazu brīdi un... Es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirdis priecāsies, un neviens jums neatņems jūsu prieku!”
Āmen.

Svētdienas skola attālināti.
Dziediet Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis brīnumus!
(Ps 98:1)
Pateicība Dievam par māmiņām, kuras devušas dzīvību saviem bērniņiem, audzinājušas mīlestībā, mācījušas lūgt, ticēt un uzticēties. Atceramies arī Jēzus māmiņu Mariju, kuru iepazīstam Bībelē. Priecīgus sveicienus ar bitītēm sūta Matīss, Marta, Zane, Kārlis, Karlīna, Renārs, Rodrigo, Olivers, Leo, Roberts! Lai Dieva svētīta dieniņa visām māmiņām un vecmāmiņām!
P.S. Sirsnīgi sveicieni arī mācītāja Guntara mammai Marutai!

vimeo.com

Cantate - piektā Lieldienu svētdiena. Dievkalpojums

Dievkalpojuma videoieraksta ievadā skan Aivara Kalēja jaunā kompozīcija "Pavasarim un draudzei".
Klausīsimies Dieva Vārdu, lūgsim kopā un saņemsim svētību!
Savukārt Svēto Vakarēdienu šodien un turpmāk katru svētdienu varēsim saņemt, ierodoties baznīcā laikā no 11.00 līdz 13.00. Protams, ievērojot ārkārtas situācijā noteiktos ierobežojumus, dievnamā vienlaikus varēs atrasties stingri ierobežots cilvēku skaits un būs jāievēro sociālā distancēšanās. Ienāksim pa Torņa durvīm, ārā dosimies pa Cēsu ielas durvīm. Lai svētīta mums šī diena!

Dievkalpojums Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Ievadā Aivara Kalēja kompozīcija "Pavasarim un draudzei"

Mīļie draudzes locekļi!
Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā dievkalpojumi draudzēs nenotiek. Tomēr, sākot ar 10. maiju, katru svētdienu no 11.00 līdz 13.00 mūsu dievnamā būs iespēja saņemt Svēto Vakarēdienu un piedalīties lūgšanās klātienē.
Brīdinājums!
Baznīcā vienlaikus drīkstēs atrasties stingri ierobežots cilvēku skaits.
Esot dievnamā, ir jāievēro sociālā distancēšanās.
Ieeja – pa Torņa durvīm, izeja – pa Cēsu ielas durvīm.
Mierpilnu Jums šo laiku! Mācītājs Guntars Dimants

Jubilate – ceturtā Lieldienu svētdiena.
Svētdienas skola attālināti
Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns.
(2Kor 5:17)
Šodien Jūs visus sveicina sk. Ilze un Zanes, Kārļa, Rodrigo, Karlīnas, Renāra, Martas, Matīsa, Roberta taurenīši! Lai Lieldienu notikums nes prieku par augšāmcelšanos arī Jums!

vimeo.com

Dievkalpojums ceturtajā Lieldienu svētdiena. Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca

LŪGSIM KOPĀ UN SAŅEMSIM SVĒTĪBU!
Svētrunu lasa mācītājs GUNTARS DIMANTS
Vēl mazu brīdi
Jāņa 16:16-22
Vairums no mums esam pieredzējuši, ka maziem bērniem ir pavisam citāda laika izjūta, nekā pieaugušajiem. Piemēram, ja sakām, ka jaunnedēļ ciemos ieradīsies vecmāmiņa, bērns tūlīt pat steidzas pie loga un skatās, vai viņa jau nenāk. Bērnu priekšstatos izšķirošais nav laiks, bet gan notikums – vecmāmiņa nāk ciemos!
Atcerēsimies Jēzus sacīto: “kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā” (Mk.10:15). Manis pieminētais fakts par bērna laika uztveri ir labs piemērs mūsu ticībai uz Jēzu Kristu. Jēzus sacīja mācekļiem: “Vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs mani atkal skatīsiet.” Mazu brīdi, jeb μικρὸν (mikrons)– grieķu vārds, ko mēs atrodam šodienas evaņģēlijā. Kas gan ir mikrons? Mērvienību sistēmā – metra miljondaļiņa, ko var izmērīt tikai ar speciālu ierīci. Jēzus skatījums uz laiku ir citāds. Viņu neierobežo laiks. Centrā ir notikums.
Lieldienu notikumu nozīme ir tik neaptverami liela, ka uz to fona laika sprīži, kas tos šķir vienu no otra, kļūst tik maznozīmīgi kā mikroni, kā sīkas miljondaļiņas. Pirms brīža Jēzus mazgāja mācekļiem kājas, sacīdams, ka tikai tā tiem ir daļa pie viņa. Un tad jau kopā ar viņiem devās uz Ģetzemani – pretī nodevībai, tiesai, ciešanām un nāvei. Vēl brīdi un mācekļi vairs Viņu neredzēja. Lielās Piektdienas tumsa bija klāt, un drīz ar steigu kapam tika pievelts akmens. Un vēl pēc brīža – trešās dienas rītā – mācekļi atkal Viņu ieraudzīs. Nedēļu vēlāk Toms priecīgi izsauksies: “Mans kungs un mans Dievs!” Uz ko Jēzus sacīs: “Tu ticēji tāpēc, ka redzēji, bet svētīgs ir tas, kas neredz un tomēr tic.”
Brīdi vēlāk Jēzus tika pacelts debesīs un izgaisa viņu skatam. Lūka, to aprakstīdams, norāda uz diviem eņģeļiem, kas sacīja, ka Augšāmceltais Kungs atkal atgriezīsies, tāpat kā viņš tagad aizgājis.
Šis atgriešanās brīdis, kas atnesīs jaunas debesis un jaunu zemi, ir apsolījums, ko Jēzus mums devis. Mēs ticam, ka reiz to piedzīvosim. Mēs, kas tikām Svētā Gara vadīti pie kristību trauka, tikām mazgāti, iegremdēti Kristus nāvē un līdz ar Viņu uzcelti jaunā dzīvē, būsim šīs nākšanas dalībnieki. Jēzus mūs ir darījis par saviem draugiem, ļaudams mums kļūt par viņa dzīvības, dzīves dalībniekiem. Ticēt nozīmē atcerēties un gaidīt; un gaidīt ar cerību nozīmē piedzīvot to, uz ko cerēts. Vēl tikai brīdi, un tā diena būs klāt.
Pirmie augšāmcelšanās augļi jau ir ienākušies – Kristus ir uzvarējis nāvi. Svētais Gars uztur Baznīcu, aicinādams aizvien jaunus ļaudis kļūt par tās bērniem, atgādinādams Jēzus vārdus: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus” (Jņ.8:31-32).
Šī patiesība ir apbrīnas vērta. Mēs, kas esam darīti par Kristus mācekļiem, sastopamies ar bēdām un ciešanām, slimībām un nāvi. Bet mēs zinām, ka mūsu bēdas un nāve tiks pārvērstas priekā. Jo pats Dieva Dēls ir dzimis, cietis, miris un uzvarējis nāvi par un dēļ mums. Viņa Gars mūs nekad neatstās un nepametīs, jo Dieva valstība ir tuvu.
Vēl mazliet un visas bēdas būs garām, un nāve kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta. Vēl brīdis un mēs tapsim pārvērsti un skatīsim Kungu godībā – vaigu, vaigā. Un tā mēs gaidām un skatāmies nākotnē ar cerībām un prieku. Jā, ir pagājuši divi tūkstoši gadu kopš Kristus augšāmcelšanās. Salīdzinot ar cilvēka dzīvi, tas ir liels laiks – bet arī tam nav nozīmes. Svarīgākais ir tas, ka Jēzus nāk.
Mēs neviļus gribam jautāt – kad? Rīt? Pēc tūkstoš gadiem? Tam nav nozīmes. “Vēl mazliet,” saka Kristus, “es jūs redzēšu, tad jūsu sirdis priecāsies.” Mēs esam kā bērni, kas padzirdējuši par vecmāmiņas apciemojumu, tūdaļ steidzamies to gaidīt un klusām iztēlojamies visu, ko šī sastapšanās nesīs.
Patiesi, ticēt nozīmē atcerēties un cerēt uz to, kas nāk. “Atcerieties viņa darītos brīnumus, viņa zīmes un spriestās tiesas,” (1. Laiku 16:12) šos vārdus Dāvids pauž pateicības dziesmā. Atcerieties, ko Dievs ir paveicis jūsu dzīvē; atcerieties, ko viņš ir paveicis pasaules dēļ. Pāri visam, atcerieties, ko viņš ir paveicis Kristū - atcerieties tos mirkļus, kad ar savu nepilnīgo izpratni, bet ar visdziļākajām ilgām esam atskārtuši, ka Kristus dzīve ir vienīgā, kam ir nozīme, jo visi pārējie dzīves paveidi ir nāves apēnoti; atcerieties tos mirkļus, kad Kristus pie mums nāca “paslēpies” aiz maizes un biķera zīmēm, rakstītā Vārda, caur cilvēkiem, kas mūs stiprināja, iepriecināja, mierināja, dziedināja un pamācīja. Jā, tā ir pagātne, ko ikdienas ir jāatceras. Jo to, ko viņš ir darījis pagātnē, to viņš turpina darīt un reiz mūs un šo pasauli darīs pilnīgu.
Viņa apsolījums ir neatceļams. Nāve var atcelt mūsu dotos solījumus, bet tā nespēj apturēt Kristu. Viņš bija miris un tad jau Augšāmcēlies. Vēl tikai mazu brīdi un... Es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirdis priecāsies, un neviens jums neatņems jūsu prieku!
Āmen.

This is "Dievkalpojums ceturtajā Lieldienu svētdiena. Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca" by Vita Avotiņa on Vimeo, the home for high quality videos and the people…

Aktivitātes mūsu draudzē

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā dievkalpojumi nenotiek.

Dievkalpojumi - svētdienās 11.00 un ceturtdienās 19.00

Tezē svētbrīži notiek sestdienās 19.00 (ieeja no Cēsu ielas)

Svētdienas skola notiek attālināti.

Jauniešu vakari notiek sestdienās 16.00

Iesvētību kurss - trešdienās no 19.00 līdz 21.00 baznīcas mazajā zālē

Want your place of worship to be the top-listed Place Of Worship in Riga?

Click here to claim your Sponsored Listing.

Location

Website

jaunagertrudesdraudze.lv

Address


Brīvības Iela 119
Riga
LV 1001

Opening Hours

Wednesday 11:00 - 13:00
Thursday 13:30 - 18:30
Friday 11:00 - 13:00
Other Lutheran Churches in Riga (show all)
Церковь Святого Иоанна Церковь Святого Иоанна
Skārņu Iela 24
Riga, 1050

St. Paul's Lutheran Church, Riga St. Paul's Lutheran Church, Riga
Augusta Deglava Iela 1
Riga, 1009

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca
Mazā Pils Iela 4
Riga, LV 1050

LELB pastāv, lai vārdos un darbos pasludinātu Dieva mīlestību, kas ir atklājusies Jēzū Kristū. Kristus nodibināja savu Baznīcu un sūtīja to pa visu pasauli, lai caur Baznīcas kalpošanu pasaulē turpinātos Jēzus vārdi un darbi.

St. John's Church, Riga St. John's Church, Riga
Skārņu Iela 24
Riga, 1050

Rīgas Doma draudze Rīgas Doma draudze
6 Herdera Laukums
Riga, LV 1050

Rīgas Doms ir Dieva nams, kurš cauri gadsimtiem uzrunā katru viņa ceļā pie Kristus.

Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze
Roberta Feldmaņa 1
Riga, 1014

Gustava Ādolfa baznīca ir mazākā un mājīgākā luterāņu baznīca Rīgā. Nāc ciemos, būsi mīļi gaidīts!

Rīgas Sv Trīsvienības ev-lut draudze Rīgas Sv Trīsvienības ev-lut draudze
Sarkandaugavas Iela 10
Riga, LV1005

Vieta, kur satikties tiem, kas jūt piederību Rīgas Svētās Trīsvienības ev.lut. draudzei

Biķeru Svētās Katrīnas baznīca Biķeru Svētās Katrīnas baznīca
Biķernieku Iela 146
Riga, 1079

Rīgas Sv. Pētera draudze Rīgas Sv. Pētera draudze
Skārņu Iela 19
Riga

Rīgas evaņģēliski luteriskā Sv. Pētera draudze atrodas Pētera baznīcā Vecrīgā. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu pulksten 10:00.

Daugavgrīvas Baltā baznīca Daugavgrīvas Baltā baznīca
Baltāsbaznīcas Iela 50
Riga

Daugavgrīvas Baltās baznīcas evaņģēliski luteriskā draudze. Cerības bāka Vecmīlgrāvī. www.baltabaznica.lv

Русская лютеранская община Богоявления в Риге Русская лютеранская община Богоявления в Риге
Anglikāņu Iela 2
Riga

Русская Лютеранская община Богоявления: богослужение в англиканской церкви св. Искупителя каждое воскресенье в 19:00 http://www.luteranin.lv