Ogres sv.Meinarda Romas katoļu draudze

Ogres sv.Meinarda Romas katoļu draudze

Comments

Jaunākā oficiālā informācija par valsts un Baznīcas vienošanos. Baznīcas NETIEK SLĒGTAS, bet arī tām ir pienākums IEVĒROT NOTEIKUMUS.
Visam prāvesta teiktajam varu piekrist, bet nevaru piekrist par Putinu un leģionāriem.
29.augustā mūsu draudzes prāvestam Konstantīnam Bojāram tika svinēta 87.dzimšanas diena! Rīts sākās ar dievkalpojumu, kuru vadīja pats gaviļnieks un priesteris Juris Zarāns. Apsveikt cienījamo prāvestu ieradās Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, Valentīns Špēlis, Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kā arī draudzes cilvēki un uzticamie kalpotāji! Novēlam prāvestam vēl ilgus gadus kalpot mūsu draudzē! Dieva svētību, veselību un izturību!!!

Ogres Sv.Meinarda draudze ir Rīgas diecēzes Romas katoļu draudze. Draudzē kalpo prāvests Konstantīns Bojārs, priesteri Ivars Babris un Juris Zarāns. Dievkalpojumi Sv. plkst.10.00, 16.30 (poļu vai krievu val.), 18.00, P. - S. plkst.8.00 un 18.00.

[04/05/20]   Hosanna augstībā! 🌿
Tiem, kas vēl nav paspējuši piedalīties Palmu/Pūpolsvētdienas Svētās Mises tiešraidē, šovakar plkst.18.00 tiešraide šeit no mūsu draudzes!

Izmaiņas Lieldienu dievkalpojumos
Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu baznīcā
2020. gadā

Saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju valstī Lieldienu svētki netiek pārcelti vai atcelti, bet mainās dievkalpojumu norises kārtība baznīcās. Ņemot vērā gan Vatikāna izdoto Dekrētu par Lieldienu dievkalpojumu svinēšanu Covid-19 apstākļos (skatīt zemāk), gan tieslietu ministra Jāņa Bordāna norādes (https://tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tieslietu-ministra-skaidrojums-par-ierobezojumiem-baznicas), arī mūsu draudze aicina ticīgos Lieldienu dievkalpojumus pavadīt mājās, pieslēdzoties vai nu interneta, vai radio tiešsaistēs.

Ogres draudze centīsies nodrošināt Lieldienu svinību video tiešraidi portālā Facebook (meklēt Ogres sv.Meinarda Romas katoļu draudze):
5. aprīlī - Palmu (Pūpolu) svētdienā plkst.18.00 Svētā Mise – Kunga ierašanās Jeruzalemē,
9. aprīlī – Lielajā Ceturtdienā plkst. 18.00 Svētā Mise – Kunga Pēdējo Vakariņu, Adorācija,
10. aprīlī – Lielajā Piektdienā plkst.16.00 Krustaceļš un turpinājumā Kunga ciešanu liturģija,
11. aprīlī – Lielajā Sestdienā plkst.18.00 Kunga Augšāmcelšanās vigīlija,
12.aprīlī – Kunga Augšāmcelšanās svētkos plkst.18.00 Svētā Mise,
13. aprīlī – Lieldienu otrajā dienā plkst.18.00 Svētā Mise

Lielajā sestdienā tie cilvēki, kas vēlēsies pasvētīt savus Lieldienu ēdienus, var atnākt katras pilnas stundas sākumā, sākot ar plkst 10.00 un beidzot ar plkst.16.00, ievērojot visas noteiktās ārkārtas situācijas prasības (2m distanci, nepulcēties vairāk par 2 personām). Baznīcā būs pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi.
Svēto Komūniju un Grēksūdzes sakramentu priesteri aicina saņemt individuāli Lielās nedēļas laikā (ne svētdienā), iepriekš sazinoties ar priesteriem:

Prāvests K. Bojārs – mob.tālr. 26551206, 65022458
Priesteri: J. Zarāns – 28616526, I. Babris – 26475613

Sekojiet līdzi jaunumiem arī pieminētajā Facebook draudzes profilā un mājaslapā www.meinardadraudze.lv!

Dekrēts
Saistībā ar Covid-19

Šajā pārbaudījumu pilnajā laikā saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kā arī ņemot vērā visus šķēršļus, kas saistīti ar kopīgām liturģiskajām svinībām, un katras diecēzes bīskapa norādes saviem ticīgajiem, kongregācija ir saņēmusi vairākus jautājumus, kas attiecas uz Lieldienu svinēšanu. Saistībā ar šo visu kongregācija piedāvā vadlīnijas un ieteikumus bīskapiem.
1 – Attiecībā uz Lieldienu datumu. Lieldienas ir visa liturģiskā gada sirds/centrs un nav vienkārši svētki kā jebkuri citi. Lieldienu Triduum tiek svinēts trīs dienu garumā un to ievada gavēņa laiks un tas noslēdzas ar Vasarssvētkiem, tādēļ Lieldienu datums nedrīkst tikt pārcelts uz citu laiku.
2 – Hrizmas Mise. Katrs bīskaps ir tiesīgs, izvērtējot konkrēto situāciju konkrētā valstī, pārcelt šīs svinības uz citu datumu.
3 – Norādes Lieldienu Triduum. Tur, kur laicīgā un ekleziālā vara ir noteikušas ierobežojumus, Triduum ir jāsvin sekojošā veidā:
Bīskapi dos norādes, par kurām ir vienojušies bīskapu konferencē, ka katedrālēs un draudžu dievnamos, kaut arī bez ticīgo līdzdalības klātienē, bīskapi un draudžu priesteri var svinēt Lieldienu Triduum. Ticīgie ir jāinformē par liturģijas norises laiku, lai viņi var vienoties lūgšanā ar garīdzniekiem, pašiem paliekot savās mājās. Saistībā ar šo ir vēlamas un ieteicamas tiešraides un translācijas no liturģiskajām svinībām.
Gan bīskapu konferences gan katrs bīskaps atsevišķi ir aicināts parūpēties par to, lai būtu nodrošināts viss nepieciešamais kā ģimeņu un tā katra ticīgā individuālajai lūgšanu dzīvei.
Zaļā ceturtdiena. Katedrāļu un draudžu dievnamos, kur apstākļi to pieļauj un kur atbildīgais par to tā nospriež, draudžu garīdznieki drīkst svinēt Pēdējo Vakariņu Svēto Misi. Izņēmuma kārtā katram priesterim tiek piešķirtas tiesības svinēt Svēto Misi atbilstošā vietā un bez tautas līdzdalības. Ir jāatturas no kāju mazgāšanas, kas pati par sevi ir izvēle nevis obligāta liturģijas sastāvdaļa. Mises beigās paredzētā procesija ar Vissvētāko Sakramentu ir jāatceļ un Sakraments ir jāatstāj tabernākulā. Garīdzniekiem, kuriem nav iespēja svinēt Svēto Misi, ir jālūdzas attiecīgās dienas Vesperes (Liturgia Horarum).
Lielā piektdiena. Katedrāļu un draudžu dievnamos, kur apstākļi to pieļauj un kur atbildīgais par to tā nospriež, bīskapi un draudžu garīdznieki svinēs Kunga ciešanu dievkalpojumu. Bīskapi parūpēsies par to, lai kopējā lūgšanā tiktu iekļauts nodoms par: slimajiem, mirušajiem un tiem, kuri nomaldījušies vai krituši mazdūšībā (Missale Romanum, 314.lpp., 13.).
Lieldienas.
Lielās sestdienas vigīlija. Vigīlijai jātiek svinētai atbilstoši iespējām tikai tajās katedrālēs un tajos draudžu dievnamos, kur apstākļi to pieļauj, un par ko lemj atbildīgā autoritāte. Liturģijas sākumā paredzētā pulcēšanās pie uguns tiek izlaista. Pashāla svece tiek iedegta, bet svinīgā procesija tiek izlaista un seko Exultet. Tad seko Dieva Vārda liturģija. Kristību liturģijai nepieciešama ir tikai solījumu atjaunošana (Missale Romanu, 371.lpp., 55. ). Tad seko Euharistiskā liturģija.
Tie, kuriem nav nekādas iespējas pievienoties kādai no vigīlijas svinībām, ir jālūdzas Lieldienu svētdienas lasījumu stunda (Liturgia Horarum).
Lēmumi attiecībā uz klosteriem, semināriem un citām reliģiozo kopienām ir jāpieņem diecēzes bīskapam.
Tautas dievbijības izpausmes un procesijas, kas bagātina svēto nedēļu un Triduum, var tikt pārceltas uz citu piemērotāku un atbilstošu laiku, piemēram 14. vai 15. septembri, atbilstoši diecēzes bīskapa lēmumam.
Šis dekrēts ir tikai 2020. gadam.

Nepaliec viens grūtā brīdī! Emausas tālruņa līnija - piedāvā Latvijas konsekrētie. 💕

Dieva nams - īpaša lūgšanu vieta, kurā dzīvo pats Jēzus Kristus - Dieva Dēls Vissvētākajā Sakramentā. Baznīcu durvīm jābūt atvērtām visu dienu un pat naktī, lai pie uzstādīta Vissvētākā Sakramenta ikviens, kurš vēlas būt glābts no jebkuras fiziskās slimības, dažāda veida vīrusiem, īpaši no garīgās dzīves grēku vīrusiem, lūgtu Dievu: „Dievs, apžēlojies par mums savā lielajā žēlsirdībā, jo mēs visi esam grēcīgi!” Jānāk uz Dievanamu meditēt, klusi lūgties vai skaļi dziedāt. Nav jārunā tikai par roku mazgāšanu, bet jāmazgā sirdsapziņa - jāattīrās no garīgās netīrības: nešķīstības, netaisnības, naida starp cilvēkiem un tautām.
Ko nozīmē slēgt Dievnamus? Pagriezt muguru Jēzum Kristum Vissvētākajā Sakramentā, atteikties no Dievmātes godināšanas, to skaidri liecina Rietumu lielvalstis, kuras jau tagad, vēl minimāli, sāk saņemt Dieva sodu.
Latvija! Nelielā ticīgo saime, apmeklēsim savus Dievnamus un pie Vissvētākā Sakramenta, pie Dievmātes lūgsimies, lai Dievs ikvienu sargā no garīgā “vīrusa”, jebkura grēka, kā arī no fiziskām ciešanām, kuras patiesībā ikvienam sagādā tikai svētību!
Rūpēsimies par dvēseles veselību! Nepieļausim Dievnamu slēgšanas! Nav bijis pasaulē varas, kura tik vienkārši liktu atteikties no ticības Dievam.
Lai Svētais Gars apgaismo visus garīdzniekus!

Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu draudzes priesteri:
pr. Konstantīns Bojārs, pr. Ivars Babris, pr. Juris Zarāns.

Ogrē 2020. gada 19. martā (Svētā Jāzepa Svētkos)

(Photo by Jude Beck on Unsplash)

Gavēnī mūsu draudzē ir šāda dievkalpojumu kārtība:

Svētdienās: 9:00 – Rožukronis
10:00 – Svētā Mise, Rūgtās asaras
16:30 – Svētā Mise krievu/poļu val.
17:00 – Adorācija
18:00 – Svētā Mise

Darbadienās: 7:00 – Rožukronis
8:00 – Svētā Mise
17:00 – Adorācija
18:00 – Svētā Mise

Trešdienās, piektdienās, sestdienās:
8:00 – Svētā Mise
17:00 – Krustaceļš
18:00 – Svētā Mise

Photo by Ahna Ziegler on Unsplash

[02/25/20]   26.februāris - Pelnu trešdiena, Lielā Gavēņa sākums (pelnu svētīšana, stingrais gavēnis).
Svētās Mises plkst.8.00, 10.00, 18.00.

7. martā pulcēsimies atkal Žēlsirdības vakarā pēc Svētās Mises, lai mierā un maigas mūzikas pavadībā baudītu Jēzus Sirdi, kas redzamā veidā Maizes zīmē būs izstādīta uz altāra.
Kā allaž, pieejams būs arī Izlīgšanas sakraments vai vienkārši saruna ar priesteri tiem, kas nav katoļi.

Sāksim ar Svēto Misi plkst.18 un pēc šīs tik īpašās lūgšanas turpināsim pielūgt Kungu Žēlsirdības vakarā līdz apm.plkst.20.30!

Nāciet un aiciniet nākt citus smelt no žēlastību Avota! 💖

[02/11/20]   BRĪDINĀJUMS
katoļu, luterāņu, pareizticīgo garīdzniekiem

2019. gada 5. jūnijā vairākās katoļu baznīcās notika Valsts Ieņēmuma dienesta prokuratūras kratīšanas (juridiski - laupīšanas) darbības. Katoļu Baznīcas dzīvē, vispār pat pasaules mērogā īpašs vēsturisks notikums.
Liecinieki skaidro, ka 5. jūnijā gājuši uz Svēto Misi (dievkalpojumu) Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā pulksten 06.25, kad bruņoti vīri - melnās brillēs, bruņu vestēs, ar pistolēm - ielenkuši baznīcu no ārpuses. Divi līdzīgi vīri, nestādoties priekšā, pieprasīja uzrādīt personas apliecinošu dokumentu, attiecīgi datus pierakstīja savā mobilajā telefonā. Uz apmeklētāju jautājumu, kad varēs ieiet baznīcā, jo pulksten 7.00 Viņa Eminence kardināls Jānis Pujāts vadīs Svēto Misi, atbilde bijusi: dievkalpojums nenotiks, dievnama kratīšana ilgs līdz pulksten 14.00. Sievietēm tika pārbaudītas somiņas. Arī kardināls savā iesniegumā norāda, ka ir neizpratnē par notikušo patvaļīgo rīcību un viennozīmīgi uzskata, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums.
Kratīšanas rezultātā draudzes prāvestam Mārim Zviedrim no baznīcas seifa tika nolaupīta intenciju (ziedojumu par Svēto Misi) nauda, draudzes ziedojumi (savākti dievkalpojuma laikā no apmeklētājiem un ziedojumu kastītēm), kā arī divu vecu cilvēku bēru nauda - parakstītā aploksnē ar norādījumiem, kā jārīkojas ar bēru naudu.
Vienlaicīgi 5. jūnijā pulksten 7.18 Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu baznīcas telpās (Meža prospekts 1., Ogre) kratīšanas (laupīšanas) darbības veica VID prokuratūras vecākās izmeklētājas Sandras Priedes uzdevumā VID vecākais izmeklētājs Dairis Veide, piedaloties galvenajam inspektoram Aldim Drankam un inspektoram Mārim Majoram, viņš uzturējās vairāk pie izejas durvīm. Kratīšanas rezultātā no draudzes seifa tiek nolaupītas Svētā Gregora Mises intencijas (6610.00 eiro) un draudzes naudas līdzekļi (8720.00 eiro), kā arī draudzes datora sistēmbloks, draudzes kristību, laulību un mirušo reģistrācijas žurnāli.
Protokola beigās kā piezīminorādīju, ka izņemtā nauda vitāli nepieciešama draudzes rēķinu kārtošanai un tās atdošana risināma iespējami ātri. Diemžēl ir 2020. gada 11. februāris, bet nolaupītā nauda atdota nav.
2019. gada 23. augustā vecākā izmeklētāja Sandra Priede paziņoja par aresta uzlikšanu naudas summai 15330.00 eiro. To ir apstiprinājusi 22. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese D. Suipe.
2019. gada 17. oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Ilona Minajeva Sandrai Priedei norādīja uz viņas pieņemtā lēmumā kļūdām, ka kratīšanas rezultātā izņemtais (nolaupītais) būtu jāatgriež draudzei. Vēl jāpiebilst, ka Ogrē kratīšanas akcija sākumā nemaz nebija paredzēta, bet, ņemot vērā Sandras Priedes ierosinājumu veikt arī Ogrē laupīšanas akciju, tiesnese Anna Mihailova piekrita un deva zaļo gaismu. Visa lietas būtība, milzīgā nevajadzīgā skaidrošanās (sarakstes formā) uz daudzām lapām ir saistīta ar Salaspils Romas katoļu draudzi, kurā ir it kā nopietnas problēmas, par kurām Ogrei nekas nav zināms un nav nekādu sakaru, jo tur, kā katrā draudzē, ir savs prāvests. Līdz ar to konkrētās draudzes prāvests ir atbildīgs par savu darbību - ne tikai par pastorālo, bet arī par saimniecisko.
2019. gada 30. oktobrī Krimināllietu tiesas kolēģijas kancelejas vadītāja R. Čalmane paziņoja Ogres draudzei, ka materiāli par aresta uzlikšanu nolaupītajai mantai atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
2019. gada 16. decembrī tika saņemta informācija, ka VID prokuratūras virsprokurore G. Biezuma ir materiālus izskatījusi un 2019. gada 13. decembrī pieņēmusi lēmumu par aresta atcelšanu mantai (naudas līdzekļiem 15330.00 eiro), atdodot to Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai. Lēmuma izpilde uzdota vecākajai izmeklētājai Sandrai Priedei, šo lēmumu parakstījis virsprokurora vietnieks G. Krieviņš. Kā jau norādīju, līdz 2020. gada 11. februārim lēmums nav izpildīts.
Turpinājumā - par šīs juridiskās traģēdijas galvenajiem, sevišķi svarīgiem jautājumiem.
2019. gada 15. augustā kā parasti Aglonā pulcējās 45-50 tūkstoši dievlūdzēju, visu konfesiju bīskapi, Prezidents, Premjers, deputāti. No Viņa Ekselences Arhibīskapa Metropolīta uzrunas citēju nelielu izvilkumu: “Ir svarīgi saprast, ka esam “vienā laivā” un abu pušu vērtības ir cieņa, tiesiskums, godprātīga attieksme pret finansēm un atbildība sabiedrības priekšā. Gadījumā, ja atšķiras izpratne kādos jautājumos, ir svarīgi to nokomunicēt un risināt domstarpības dialoga ceļā, nevis no spēka pozīcijām.” Uzrunā Arhibīskaps minimāli un viegli pieskarās jautājumam par draudzēs notikušo kratīšanu.
2019. gada 19. augustā Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā”, piedalījās Dace Pelēkā (VID vadītājas vietniece), katoļu priesteris un prāvests Rihards Rasnacis, deputāts Gatis Eglītis, vadīja A. Tomsons. Visa saruna bija par kratīšanām draudzēs, nodokļiem utt. Zvanīja arī klausītāji un izteica savu viedokli. Viens no zvaniem: “Vai jums, Pelēkā, nav kauns, jo pat Staļins neskatījās baznīcu maciņos?” Bet deputāts G. Eglītis jautāja Dacei Pelēkai: “Vai jums nebija ko citu labāku darīt?” Viņas atbilde: “Jūs esat deputāts.”
Visa raidījuma “Krustpunktā” galvenā doma bija par to, ka Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs nav visu sapratis par kratīšanas norisi un uzrunā ir nepareizi izteicies, pat samelojies, maldinājis klausītājus. Notikušo Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā noliedza. Par Daci Pelēko droši var teikt - cilvēks, kuram nav ne kauna, ne sirdsapziņas. Radio klausītājiem centās bezkaunīgi melot, ka Arhibīskaps ir samelojies,bet īstenībā Arhibīskapa rīcībā bija visa savāktā informācija - cilvēku liecības; un Arhibīskaps Aglonā runāja ieturēti.
Vēl šausmīgāka realitāte - Arhibīskapu Sandra Priede aicina vairākas reizes uz pratināšanām, kuras ilgst 4-5 stundas, saistībā ar Salaspils katoļu draudzes jautājumu, kura sakarā bija un ir un tiesīgs risināt, atbildēt par visiem notikumiem draudzē pats draudzes prāvests. Latvijā ir apmēram 200 katoļu garīdznieku. Vai Arhibīskapam fiziski iespējams izvērtēt katra saimniecisko rīcību? Tas arī nav viņa pienākums. Viņa pienākums ir pārzināt prāvestu pastorālo darbu draudzēs, to, kā kurš pilda attiecīgos norādījumus un risina garīgās dzīves jautājumus. Lai arī Arhibīskaps vispār Prezidentam, Kariņam, valdībai ir, iespējams, nevēlama persona, viņš runā atklāti arī par sociālās dzīves negatīvām lietām un, protams, aizstāv kristīgās vērtības, cīnās par morāles jautājumiem. Tas atsevišķiem grupējumiem ļoti nepatīk. Tomēr Sandrai Priedei nav goda lieta viņu pazemot, par viņu ņirgāties, viņu censties psiholoģiski iznīcināt.
Kad studēju jurisprudenci LU, mana diplomdarba tēma bija “Liecinieka pratināšana”. Viens no trim profesoriem individuāli skaidroja, ka Krievijā padomju varas sākumā Tieslietu ministrs bija Aleksandrs Višinskis, viņa metode bija: katram, ja, piemēram, neesi zaglis vai tautas ienaidnieks, bija pašam tas jāpierāda. Viņa laikā Krievijā plūda asinis, valdīja terors. Pēc viņa nāca Pēteris Stučka. Viņš šo sistēmu mainīja. Jebkurai izmeklēšanas iestādei bija noteikts savākt objektīvus pierādījumus, un tikai tad drīkstēja ar prokurora sankciju arestēt vainīgo personu. Tāda kārtība tika stingri ievērota līdz Atmodas laikiem.
Mani uz pratināšanu S. Priede sākumā aicināja uz savu kabinetu, bet veselības un vecuma dēļ es ierasties pie viņas atteicos, un viņa labprāt piedāvāja iespēju ierasties Ogrē. Lai gan vairākas reizes tiku rakstījis un skaidrojis par Svētā Gregora intencijām un draudzes naudas izcelsmi, viņa tomēr manu skaidrojumu nevēlējās saprast un pieņemt. Viņas izpratnē atklāti es esmu “noziedznieks”, precīzāk, zaglis. Viņai nekādu pierādījumu nebija, un tie nevarēja būt. Manī tas izraisīja neizpratni, pārdzīvojumus. Iznāk, ka es esmu zaglis, jo es nevaru pierādīt pretējo. Padomāju un atklāju, ka no Kremļa sienas ir izkāpusi Aleksandra Višinska pratināšanas prakse - ja nevari pierādīt, ka neesi zaglis, esi vainīgs, kaut arī izmeklētāja rīcībā nekādu pierādījumu nav un nevar būt. Diemžēl šo praksi piekopj ne tikai S. Priede, bet arī citi izmeklētāji, un uzkrītoši, nepārprotami - arī citas izmeklēšanas iestādes, it īpaši tā saucamie Knāba darbinieki.
Ņemot vērā iepriekš teikto, izrādās, ka mūsu valstī tiek izmantota Aleksandra Višinska taktika, īpaši izmeklēšanas, pratināšanas jautājumos.
Ļoti sāpīgs ir jautājums par Zolitūdes veikala Maxima traģēdiju - 54 cilvēku (un šodien vēl ir 8 mirušie) slepkavības izmeklēšanu. Notikuma dienas vakarā 2013. gada 21. novembrī prezidents Andris Bērziņš, vīrs ar taisnu muguru un atklātu notikumu vērtējumu, jau uzreiz paziņoja: te viss ir skaidrs, vainīgās personas ir zināmas, jāved tik uz izolatoru. Bet kāda balss no aizmugures skaļi komentēja: prezidents nav jurists, viņi paši izmeklēs. Arī televīzija tuvplānā parādīja policijas priekšnieku un prokuroru. Bija žēl uz viņiem skatīties. Prezidents ļoti pareizi saprata: ja uz veikala jumta nebūtu bēruši zemi un novietojuši vēl betona konstrukcijas, veikals darbotos arvien un būtu pieejams pircējiem. Noskaidrot traģēdijas apstākļus bija viegli 1 vai 2 izmeklētājiem. Vispirms - vai bija projekts, kā arī kas parakstīja un deva komandu uz jumta bērt zemi un novietot betona konstrukcijas.
Jau vakarā pazīstamiem izmeklēšanas un prokuratūras darbiniekiem zvanīju un jautāju - izmeklēšanai ļoti vienkārša lieta noskaidrot patiesos apstākļus un vainīgās personas. No visiem saņēmu konfidenciālu atbildi: mums rokas par īsām, šādas lietas, kur apgrozās miljoni, izmeklē “nauda” - miljoni. Arī tiesneši skaidroja: žēl izmeklētāju, viņiem īsas rokas. Skaidroju, ko nozīmē “īsas rokas”. Saņēmu atbildi: Egils Levits (Atmodas sākumā) tā ir samudžinājis kriminālprocesa likumus, ka izmeklētāji, prokuratūra pie īstas izmeklēšanas netiek klāt.
Ar negaidītu ētikas trūkumu un alkatību sabiedrību pārsteidza valdības jaundibinātā sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai. Šo alkatīgo un negodīgo cilvēku - Jāņa Kažociņa, Baibas Rubesas un Ineses Voikas, komisijas ierosinātājas,- nekaunīgā prasītā tāme ir 435188.00 eiro. Tomēr visi paredzētie izdevumi šeit nav uzskaitīti. Detalizētu uzskaiti var noskaidrot “Neatkarīgās Rītas Avīzes” 2013. gada 17. decembra numurā (Imants Vīksne). Par tāmi un traģēdijas izmantošanu, “marodierismu mirušo vārdā” šausminās advokāti, bijusī iekšlietu ministre. Jālasa arī “Neatkarīgās Rīta Avīzes” 2013. gada 17. decembra numurā izcilā, godīgā jurista Saulveža Vārpiņa atziņas.
Jānorāda, ka Jānis Kažociņš meklē izeju izkļūšanai no bezkaunīgās situācijas. I.Voikai un B. Rubesai turklāt nav nekādu prasmju izmeklēšanas jautājumos.
Turpinājums vēl šausmīgāks no juridiskā viedokļa. Pēc Zolitūdes masu slepkavības Valdis Dombrovskis (premjers) pazūd - nokļūst Briselē pie savējiem, savukārt premjeres Laimdotas Straujumas laikā tiek veidoti pasākumi, lai izteiktu līdzjūtību, viņa gandrīz ikdienas atkārto 3-5 reizes: “Mēs izteicām līdzjūtību.” Sasauca sēdes, pārrunas un beigās izveidoja īpašu it kā izmeklēšanas komisiju ar vadītāju juristu Balodi. Viņi rīko sēdes, rīko eksperimentu, izsauc ekspertus no Vācijas, organizē konstrukciju izpēti - tas viss, protams, ir vajadzīgs, lai Zolitūdes lietu, juristu valodā runājot, “norakstītu”, nogremdētu. Cilvēkiem aptumšotu prātu, uzskatot par muļķiem, galu galā it kā nekas sevišķs nebūtu noticis. Laimdota Straujuma par sviestmaizi pārdeva ASV banku Citadele, televīzijā paziņojot, ka svarīgi izpatikt ASV, izpelnīties labvēlīgu attieksmi. Viņas morāle - ja vajadzēs,arī savus mazbērnus ziedos orgānu pārstādīšanai vai laboratorijas eksperimentiem.
Līdz šim, Žannas d’Arkas cīnītājas piemēram sekojot, ik gadus par Zolitūdi atgādina, izsaka pārmetumus valdībā Saeimas deputāte Regīna Ločmele - Luņeva. Lai Dievs viņu svētī un sargā!
Pašreiz Zolitūdes lietā tiesās it kā vainīgās personas, bet vai tās būs īstās? Ļoti šaubos. Mūsu valstī arī tiesu kontrolē ar politiķu atbalstu – nauda.
Šodien ievērības cienīgs ir arī Premjers Krišjānis Kariņš. Atmodas sākumā viņš arī ir paspējis “sašmucēties” sakarā ar Rīgas kinoteātra “Pionieris” pirkšanu / pārdošanu, izmantojot Maskavas mēra Luškova vietnieka iespējas.
Šodien valsts mēroga skandāls ir OIK lieta, izzagti 3 miljardi naudas līdzekļu.
Līdz ar K. Kariņu atbildīgas ir arī vairākas ievērību cienīgas autoritātes: K. Gerhards, A. Kampars, D. Pavļuts, A. Liepiņš un J. Pūce. OIK lietā ļoti aktīvs un zinošs ir vienīgais deputāts Ivars Zariņš. Viņu apsveicu un vēlu veiksmi svētīgajā darbā!
Juris Pūce ļoti strauji dzen zirgus pāri tiltam. Brauc lēnāk! Nomierinies! Izlasi Jaunajā Derībā līdzību par Pazudošo dēlu! Kad svešās zemēs iestājās bads, viņš devās uz mājām pie tēva. Arī mūsu okupētās tautas dēli un meitas vergo svešās zemēs. Bet arī tur ir krīze, tuvojas bada laiki, tad viņi dosies uz savām mājām Latviju. Šodien mazās pašvaldības pārtaps par lielām (1000 – 10000 iedzīvotāju), tad atkal pati dzīve liks reformēties. Šodien būtu pareizāk visiem OIK lietas dalībniekiem to risināt mierīgā, kulturālā ceļā. Vilcināties, kad tauta modīsies un pieprasīs, tas noteikti nebūs labākais. Aleksandra Višinska metode, kuru es pašreiz kā garīdznieks izbaudu, noteikti patīkama nebūs.
Ir pagājušas 13. Saeimas vēlēšanas. Lai arī ir vairākas partijas, sākuma strīdi un nesaskaņas, tomēr no viņu vidus 2-3 kandidātus premjera un arī prezidenta amatam izvēlēties varēja.
Daži atceras, ka tikko pasludināja tā saucamo brīvību, tika atvērtas robežas un, kas īpaši svarīgi, presē jau otrajā mēnesī bija lasāma informācija, ka globalizācija paredz Baltijas un vēl 4 mazu valstiņu iznīcināšanu, precīzāk, dodoties bēgļu gaitās uz jebkuru valsti, jo mēs taču esam brīvi, neatkarīgi. To veicināja ideja iznīcināt Latvijas iedzīvotājus. Lai to ātri panāktu, mūsu vergu tautas vadītāji vienkārši likvidēja tautsaimniecību, lauksaimniecību, daudzas rūpnīcas, pat VEF un cukurfabrikas.
Nacionāli un fašistiski noskaņotie indivīdi cenšas tautai (cik vēl no viņas palicis) ieskaidrot, ka esam brīva, neatkarīga, suverēna valsts. Reāli mēs esam vergu tauta, beztiesiska valsts, nevienu dienu neesam bijuši saimnieki savā valstī Latvijā. Visos jautājumos rīkojumi nāk no Briseles (par ko liecina paši deputāti).
Reiz Latvijas valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga televīzijā paziņoja: Vācijā ir 82 miljoni iedzīvotāju, un tur ir mazāk ierēdņu kā mazajā Latvijā. Vācijā pensija nevar būt lielāka par 4000.00 eiro, Latvijā vieniem 90.00 eiro, citiem 19000.00 eiro. Par algām – vieni saņem 300.00 eiro, bet citās vietās, kur pat lieki, nevajadzīgi, vairāki priekšnieki - 15000.00 eiro.
Latvijas prezidents Egils Levits informēja, ka sava “kantora” darbinieku skaitu nepalielinās, bet īstenībā jūtami palielināja darbinieku skaitu un viņu algas, lai gan prezidents bieži runā par tiesiskumu un taisnību.
Secinājums: ko nepaveica abas okupācijas, to sekmīgi ir paveikusi pašreizējā, trešā mūsu Latvijas okupācija. Protams, beztiesiskā, okupētā valstī nepastāv iespēja, ka vadītāji būtu no okupētajā valstī dzīvojošiem pilsoņiem. Tāpēc parūpējās ASV prezidents Tramps, mums nosūtot kā prezidentu Egilu Levitu un premjeru Krišjāni Kariņu. No Briseles Sandra Kalniete paziņoja, ka vajag virzīt tieši šos abus kandidātus. Jautājums, vai viņus kāds ievēlēja? Nē, jo Saeimā sākās intrigas, apsūdzības.Vienam nav pielaides, citu it kā būtu jāliek cietumā. Rezultātā cīnījās par E. Levitu, lai dabūtu 51 balsi, protams, ar viltu un naudu panāca 61 balsi. Latviešus, īpaši žurnālistus, var brīvi nopirkt un pārdot.
TV raidījumā “Preses klubs” V. Puriņa, pietiekami patiesa intervijās, skaidrojumos. Arī A. Bogustovs pietiekami droši analizē un kritizē sliktās lietas, taču sevi ļoti sliktā veidā parādīja raidījumā “Preses klubs”, kurā piedalījās cienījamais politiķis K. Daukšts, – žēl bija vērot. Tad sāka dažādos veidos kritiski analizēt Krievijas lielvalsts – impērijas cienījamo Prezidentu Vladimiru Putinu, ka viņš vēlas mainīt konstitūciju, lai atkal tiktu ievēlēts par prezidentu. Īstenībā, ja ir labi vadītāji kā Krievijā vai Baltkrievijā, viņi var būt visu mūžu, ja tauta atbalsta utt.
Cienījamais A. Bogustov! Mēs mazajā “sādžā” Latvijā, nelielā pilsētā Rīgā tanī pašā laikā netiekam galā ar saviem atkritumiem. Kas izvedīs? Risinām pat valdības un Saeimas līmenī. Nu, tā ir kauna lieta.
Slāvu tautas ir ļoti lielas: Krievija, Ukraina, Baltkrievija un citas.Viņi vienmēr ir tikuši galā - cīņā pret fašistisko Vāciju II pasaules karā ar lielām iedzīvotāju ciešanām un sāpēm, karavīru, partizānu zaudējumiem. Tomēr šīs tautas uzvarēja, jo ir stipras ticībā (pareizticībā), un nekur, visas pasaules mērogā, nav tik liela patriotisma. Viņi vienmēr ir cīnījušies ne jau par vienu vai otru vadoni, bet par savu tautu un tēviju. Daudzi no ieslodzījuma vietām tika sūtīti uz fronti, saņēma medaļas, ordeņus, bet pēc kāda laika tika aicināti atgriezties ieslodzījuma vietā, lai līdz galam izciestu atlikušo sodu. Viņi nekur nebēga, palika savā tēvzemē.
Noslēgumā, tā kā esmu izbaudījis un zinu, kas ir Aleksandrs Višinskis, jāpiezīmē, ka viņa terorismu latvieši bieži pārspējuši – tie vienkārši iznīcināja nošaujot. Es nešaubos, ka VID vadītāja Ieva Jaunzeme, vietniece Dace Pelēkā un it īpaši vecākā izmeklētāja Sandra Priede, ja viņām ieteiktu un iedotu ieroci, viņas, manuprāt, ļoti precīzi rīkotos.
Vēsture liecina, ka nesenā pagātnē latvieši nepiespiesti tika aicināti piedalīties ebreju šaušanā. Es labi atceros, kā pazīstami vīri brauca ar velosipēdiem uz Līvāniem ”palīgā” fašistiem. Ebreju bērnus ķēra aiz kājiņām un galviņas, šķaidīja pret resnajām priedēm un iemeta garajā bedrē pie vecākiem (Līvānos bija nepilni 4000 ebreju). Vēlāk 1942. – 43. gadā leģionāri, arī pazīstami, brauca uz Baltkrieviju, februāra mēnesī 18-20 grādu salā. Sievietes ar bērniem un vecos ļaudis dzina šķūņos, durvis aiznagloja un ar salmiem aplikto šķūni aizdedzināja.
Leģionāri, kuri it kā cīnījās par Latviju (muļķības!), atbalstīja fašistisko Vāciju. Atvaļinājuma laikā mums, pusaudžiem, deva šauteni vai pistoli pašaudīties, un visi kā viens lielījās: “Krievi nāca un nāca, mēs nespējām apšaut”.
2020 – cipars patīkams, tas zināmā mērā uzrunā. Šinī gadā jāsāk cīnīties par reāli brīvu un neatkarīgu Latviju, būt pašiem par saimniekiem sava valstī. Par Latviju, kāda bija pirms kara, un kāda šodien ir Baltkrievija un citas valstis. Mosties, nu jau pavisam mazā tauta! Bet, ja prezidents Egils Levits un Krišjānis Kariņš zina ASV vēlēšanos un to centīsies izpildīt, nebūs kam mosties. Bet cerība mirst pēdējā!

Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs, jurists (ar operatīvā – īpaši aģentūras un izmeklēšanas darba ilgstošu pieredzi)

Ogre, 2020. gada 11. februāris

Want your place of worship to be the top-listed Place Of Worship in Ogre?

Click here to claim your Sponsored Listing.

Videos (show all)

Location

Telephone

Address


Meža Prospekts 1
Ogre
5001

Opening Hours

Monday 08:00 - 19:00
Tuesday 08:00 - 19:00
Wednesday 08:00 - 19:00
Thursday 08:00 - 19:00
Friday 08:00 - 20:00
Saturday 08:00 - 19:00
Sunday 09:00 - 19:00
Other Ogre places of worship (show all)
Ogres kristiešu draudze "Vārda Spēks” Ogres kristiešu draudze "Vārda Spēks”
Brīvības Iela 39
Ogre, 5001

Draudzi veido cilvēki ar dažādu personības spēku, atšķirīgu ticības mēru, dzīves pieredzi, dažādām interesēm, bet šo dažādību vienā organismā savieno – Jēzus Kristus. Ticības apliecība un mācība stingri balstās Bībelē.

The Gideons International, Latvia, Ogre. The Gideons International, Latvia, Ogre.
Ogre, LV-5001

"Sējējs sēj vārdu" Marka ev. 4:14 Dibināta 1899, kalpo kā misionāru rokas no baznīcas, un ir vecākā Kristiešu asociācija 190 valstīs.

BMFI, Latvia, Ogre BMFI, Latvia, Ogre
Ogre, LV-5001

...Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!... (Ps. 133) ...viņa mīlestība ir viņa karogs pār mani... (Augstā dz. 2:4) ...ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots... (Cah.gr. 4:6)

The Trinity Church of Ogre / Ogres Trīsvienības baznīca The Trinity Church of Ogre / Ogres Trīsvienības baznīca
Vidus Prospekts 15
Ogre

Ogres Trīsvienības baptistu draudze. Mācītājs Dainis Pandars. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst.11 Ogrē, Vidus pr.15.

Ogres Ev. lut. draudze Ogres Ev. lut. draudze
Brīvības Iela 51
Ogre, LV5001

Ogres Evaņģēliski luteriskās draudzes facebook lapa