Baldones baznīca

Gaismas pilna māja jaunām sirdīm un sirmām galvām. Vieta spēcīgiem un šaubu pilniem. Laimīgiem un izmisušiem – Baldones evaņģēliski luteriskā draudze.

Baldones evaņģēliski luteriskā draudze. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 11.00. Draudzes mācītājs Juris Morics. Svētdienas skola bērniem notiek paralēli dievkalpojumam. Mazskautu nodarbības – sestdienās plkst. 10.00. Skautu nodarbības – sestdienās plkst. 10.00. - - - Baldones evaņģēliski luteriskās draudzes bankas rekvizīti: Reģistrācijas Nr. 90000739936 Luminor Bank AS Latvijas filiāle SWIFT: RIKOLV2X Konts: LV81RIKO0000083423691

🎧 Klausies svētdienas sprediķu ierakstus tālrunī, planšetē vai datorā: https://soundcloud.com/baldonesbaznica Tiekamies dievkalpojumā ik svētdienu plkst. 11.00.

Noklausies 🎧 svētdienas dievkalpojuma ierakstu:
https://soundcloud.com/baldonesbaznica/spredikis-jm-2020-02-16

~
Dažādi ir tie ceļi, kā Dieva sētā sēkla krīt augsnē — mūsu sirdīs. Dažādi ir ceļi, pa kuriem cilvēki nonāk pie Dieva. Vienus spiež vajadzība, jo ir jāsalaulājas vai jāiet par krustvecākiem. Citiem pienākums pret vecmāmiņu liek nākt un runāt par iespēju nokristīt bērnu. Kāds atnāk uz Baznīcu ar prieka pilnu sirdi pateicībā par to, ka viņam ir stipri paveicies, un Dievs tādā veidā viņu ir uzrunājis. Kāds atnāk uz Baznīcu bēdu salauzts, jo citur vairs neatrod mierinājumu. Kāds nāk cerībā, ka Dievs viņu atbrīvos no smagas atkarības.

Iemeslu spektrs, kas cilvēku atved uz Baznīcu, mūsdienās ir kļuvis krietni plašāks, nekā tas bija Jēzus laikā. Bet būtība nemainās — toreiz visi, kas sanāca no dažādām pilsētām klausīties Jēzu, tāpat bija ieradušies atšķirīgu iemeslu dēļ. Katram bija kāda sava sāpe, cerība, vai vajadzība — mantiska vai garīga.

Kamēr vien pastāvēs grēkā kritusī pasaule un turpināsies mums dotais Dieva žēlastības laiks, tikmēr būs atšķirīgas augsnes, kurās krīt Dieva Vārda sēkla — vieni to dzirdēs, bet neuzņems; citi uzņems, bet nepaturēs; vēl kādi pieņems, sāks meklēt ceļu pie Dieva, bet pasaule tos uzvarēs.

Tomēr vienu lietu vajadzētu paturēt acu priekšā, lai mēs nekļūtu lepni — sējējs ir Viņš, Dievs, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Viņš ir devis mums Savu Vārdu un joprojām caur Savu Svēto Garu turpina to sēt mūsu sirds augsnē, kāda nu katram no mums tā ir Viņa dota.

Tas ir Viņa darbs pie mums, un es varu vienīgi lūgt Viņu, lai Viņa Vārda sēkla atrod auglīgu augsni manā sirdī. Tavs prāts, lai notiek, Kungs.

~
Draudzes mācītājs Juris Morics
AD 2020. gada 16. februārī, Sexagesima svētdienā
~
📖 Lasījums no Lūkas 8:4-15 / Līdzība par sējēju

🎧 Klausies svētdienas sprediķu ierakstus tālrunī, planšetē vai datorā: https://soundcloud.com/baldonesbaznica Tiekamies dievkalpojumā ik svētdienu plkst. 11.00.

Mīļā draudze!

Šo svētdien, 16. februārī, uzreiz pēc dievkalpojuma notiks Baldones draudzes jaunās padomes vēlēšanas. Padomes aktīva un saskanīga darbība ir ļoti svarīga draudzes un baznīcas dzīvei, tādēļ būsim aktīvi arī paši — sanāksim visi kopā un lemsim! Padodiet ziņu tālāk un aiciniet brāļus un māsas, kas kādu brīdi nav redzēti baznīcas solos vai nav sasniedzami caur 'Facebook' sleju.

Ar padomes un revidentu kandidātu sarakstu iespējams iepazīties pie baznīcas ziņojumu dēļa un draudzes 'Facebook' sarunu grupā. Uz tikšanos svētdienā!

Noklausies 🎧 svētdienas dievkalpojuma ierakstu:
https://soundcloud.com/baldonesbaznica/spredikis-jm-2020-02-09

~
Ienākot Baznīcā, katram no mums ir bijuši savi mērķi. Pārsvarā mēs meklējam mieru savai dvēselei šeit uz zemes un, protams, ceram, ka Dievs pie reizes atrisinās mūsu ikdienas problēmas. Dievs tās arī risina, tomēr ne vienmēr tā, kā mēs to esam iedomājušies un sagaidām no Viņa.

Gluži kā strādnieki vīna kalnā — tie, kas strādājuši ilgāk, vēlas lielāku algu. Un to var saprast, tas ir cilvēka dabai raksturīgi un taisnīgi pēc mums pieņemtās kārtības – kurš vairāk strādājis, tas vairāk saņem. Tomēr Dievs lemj citādi.

Pirmkārt — vīna kalna strādnieki paši nedodas strādāt uz vīna kalnu, bet gan saimnieks tos aicina, turklāt dažādos laikos.

Otrkārt — saimnieks apsola algu visiem: vienu denāriju pirmajiem un pārējiem dot to, kas tiem pienākas. Te ir kāda ļoti interesanta nianse, ko vērts vēlreiz uzsvērt: pirmie zina, ko tie saņems, savukārt pārējiem tiek apsolīts, ka viņi saņems to, "kas tiem pienākas".

Treškārt — ir pienākusi algas diena. Un pēkšņi visi saņem vienu algu — gan pirmie, gan pēdējie! Vēl vairāk — tie pirmie ir tie pēdējie un tie pēdējie ir pirmie.

Ceturtkārt — līdzībā par strādniekiem vīna kalnā ir pieminēta cilvēku kurnēšana par algu. Kāpēc visiem vienādi?

Par debesu valstību Kristus vienmēr runā tikai līdzībās un nekad netiek pateikts, kas tieši būs jaunajā, Dievam paklausīgajā pasaulē. Un tomēr mēs, visi kristītie un ticīgie, nezinādami, kas mūs tur sagaida, Tēvreizē lūdzam ik dienas: “Lai nāk Tava valstība”. Un mēs ticam, ka viņa nāks un mēs katrs saņemsim savu algu.

~
Draudzes mācītājs Juris Morics
AD 2020. gada 9. februārī, Septuagesima svētdienā
~
📖 Lasījums no Mateja 20:1-16a / Līdzība par strādniekiem vīna dārzā

Noklausies 🎧 svētdienas dievkalpojuma ierakstu:
https://soundcloud.com/baldonesbaznica/spredikis-jm-2020-02-02

~
Evaņģēlija stāsts par Jēzu, kurš apsauc vētru, mums simboliski parāda kristieša dzīves ikdienu. Ko pārbaudījumu laikā dara neticība? Tā neapzinās neko vairāk, kā vien sajūtas un acīm saredzamo. Acis redz viļņus, kas gāžas laivā, un jūru, kura draud ar nāves briesmām. Sajūtas ir draudu pārņemtas, un, nespējot no tām novērsties, mācekļi turpina raudzīties vienā punktā — bailēm, šausmām un izmisumam nav gala. Jo vairāk skaties uz šīm lietām un ļaujies iztēlei, jo briesmīgāk uzmācas nāves bailes, draudot kuru katru mirkli aprīt pilnībā.

Galvā haotiski šaudās domas, un neticība nespēj atrauties no šīm sajūtām — kaut mirkli domāt citā virzienā, jo pasaulīgajai cilvēka pasaulīgai nav nekā, pie kā varētu turēties, lai gūtu mierinājumu. Tādēļ neticīgā sirdī ne mirkli nav miera. Miers iestājas tikai tad, kad viss šķietami ir kārtībā, bet arī tad domas turpina nemierīgi šaudīties, meklējot iespējamās briesmas.

Evaņģēlija piemērs māca, kur meklēt mierinājumu un palīdzību. Tas nav atrodams pasaulē — cilvēku prasmes un spēki nevienu nevar pasargāt —, to spēj vienīgi Kristus. Ar vislielāko uzticību un paļāvību visos briesmu un grūtību brīžos jāturas pie Kristus.

Mācekļi modina Kristu!

~
Draudzes mācītājs Juris Morics
AD 2020. gada 2. februāris, 4. svētdienā pēc Zvaigznes dienas
~
📖 Lasījums no Mateja 8:23-27 / Jēzus apsauc vētru

Noklausies 🎧 svētdienas dievkalpojuma ierakstu:
https://soundcloud.com/baldonesbaznica/spredikis-jm-2020-01-26

~
Epifānijas laiks, pēc Kristus piedzimšanas svētkiem, kristīgajā Baznīcā ir nozīmīgs ne tikai ar pārdomām par to, cik daudzos un dažādos veidos šajā dzīvē un pasaulē var atklāties Dievs, bet arī ar to, ka tieši šī dievišķā atspīdēšana ļauj mums katram skaidrāk ieraudzīt un saprast sevi – savu dzīvi, apkārtējo pasauli un norises tajā. Dievs ceļ tevi gaismā.

Sastapšanās ar dievišķo ir iespējama, jo pārpasaulīgais ik pa laikam pārtrauc dzīves parasto ritējumu un ir piedzīvojams. Šāda pieredze un tajā balstīta pārliecība cilvēkos ir bijusi vienmēr.

Taču par absolūto un pārveidojošo pieredzi kļūst tieši sastapšanās ar Kristu. Tā ir mūsu katra personīgā Epifānija.

Vai mana personīgā pieredze ar Kristu – mana Epifānija, ir tikai mana? Vai arī – es tomēr esmu daļa no kāda plašāka, pāri laikiem notiekoša neatlaidīga pārmaiņu procesa – jau senlaikos iesākta pestīšanas darba, ko soli pa solim var redzēt viscaur aprakstītu Dieva Svētajos Rakstos.

Jesajas senais majestātiskais teksts runā par ikvienu no mums! Par ikvienu, kurš ir saņēmis Dieva aicinājumu un piedzīvojis garīgas apgaismības mirkli.

Tādēļ Dievs nāca pasaulē, lai pats reformētu Savu Baznīcu un dotu tai caur Evaņģēliju arī žēlastības un paklausības līdzekļus, kurus Viņš dod – caur Savu patieso Baznīcu. Šī patiesība mēdz kļūt par klupšanas akmeni pasaulei, kura grib Baznīcas būtību izskaidrot pēc savas gudrības – kā sociālu biedrību, vai labu ētisku iestādījumu. Baznīcai jākļūst par koncertzāli… Mums būtu jādara tas, kas patīk sabiedrībai…

Ar Baznīcas: kā labas ētiskas un estētiskas iestādes definēšanu, patiesībā sākās Dieva noliegšana – kāpēc es apmeklēju, vai neapmeklēju baznīcu. Nevis, sekojot Dieva pavēlei un Viņa žēlastības saņemšanai, bet kādu savu cilvēciskā saprāta apsvērumu dēļ.

Lai arī cik tas dažkārt ir grūti, bet mums savā dzīvē, sekojot Kristum, bieži vien iznāk savienot pasaulīgajā vidē nesavienojamas lietas:
• Mīlestību pret visiem cilvēkiem un stingrību Dieva Vārda patiesībā.
• Iecietību pret grēcīgo pasauli un neiecietību pret grēku.
• Atvērtas Baznīcas durvis visiem un stingru disciplīnu savējiem.
Vienīgi Dievam Gods!

~
Draudzes mācītājs Juris Morics
AD 2020. gada 26. janvārī, 3. svētdienā pēc Zvaigznes dienas
~
📖 Lasījums no Mateja 8:1-13 un Jesajas 49:1-6

Noklausies 🎧 svētdienas dievkalpojuma ierakstu:
https://soundcloud.com/baldonesbaznica/spredikis-jm-2020-01-19

~
Tikai laimīgiem pieder izvēle – pārējiem tiek apstākļi;
Tikai laimīgie saņem ko grib – pārējie dabū to, kas palicis pāri;
Tikai laimīgie kolekcionē sajūtas – pārējie krāj mantu;
Tikai laimīgie vada laiku – pārējos vada laiks;
Tikai laimīgie rīkojas – pārējie raugās no malas;
Tikai laimīgie rod risinājumu – pārējie noņemas ar kritizēšanu;
Tikai laimīgie bauda dzīvi – pārējie to tikai pacieš;
Tikai laimīgie saņem smaidus – pārējie pelna līdzjūtību;
Tikai laimīgajiem darbs ir hobijs – pārējie pelna iztiku;
Tikai laimīgie paļaujas uz Dievu – pārējie cer uz nejaušību;
Tikai laimīgie redz sauli un zvaigznes – pārējie redz dubļus zem kājām;
Tikai laimīgiem pieder laiks un telpa – pārējiem sapņi un ilūzijas;
Tikai laimīgie dzīvo mājās – pārējie meklē laimi pasaulē;
Tikai laimīgie ir laimīgi – pārējie pūlas par tādiem būt;
Tikai laimīgie dzīvo šodien... un ir laimīgi!
Dievs bagātīgi mūs apdāvina ikdienas ar visām šīm lietām, ja lūdzam Viņa Gara klātbūtni atvērt mums acis un saskatīt šīs dāvanas. Kā raksta Pāvils:
To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā Viņš to grib.

~
Draudzes mācītājs Juris Morics
AD 2020. gada 19. janvārī, 2. svētdienā pēc Zvaigznes dienas
~
📖 Lasījums no Jāņa 2:1-11 un Pāvila 1. vēstules korintiešiem 12:1-12

Noklausies 🎧 svētdienas dievkalpojuma ierakstu:
https://soundcloud.com/baldonesbaznica/spredikis-jm-2020-01-12

~
Te ir stāsts par ģimeni, par Svēto ģimeni un viņu savstarpējām attiecībām. Arī mums visiem ir sava ģimenes pieredze – gan par mūsu attiecībās ar mūsu vecākiem, gan ar mūsu bērniem, gan arī mēs redzam apkārtējos cilvēkus un viņu ģimenes.

Ne vienmēr vecākiem patīk mūsu draugi un draudzenes, nepatīk izvēlētie dzīvesbiedri. Daudz kur vecāki grib iejaukties, uzlabot, glābt... Tāda ir mūsu dzīve, jo vecāki visu zina labāk, vai domā, ka zina labāk, un bērni ir nepaklausīgi... Protams, ka motivāciju var atrast gan viena, gan otra puse. Un, pazīstamākā tieksme tādās reizēs ir: mēs jau gribam tikai labāk – lai bērns nepieļautu tās kļūdas, kuras es esmu izdarījis – es viņu no tā pasargāšu, glābšu, nepieļaušu, lai viņš sabojā savu dzīvi. Un tā arī notiek, ka sabojā savu dzīvi un sabojā dzīvi arī bērnam. Rodas klišejas – piemēram: „visi vīrieši ir cūkas...”, vai „ar vienu cilvēku jau visu mūžu nevar nodzīvot…” Daži neapdomāti rūgtās dzīves pieredzes vispārinātie secinājumi, kas tiek pateikti un tā sākās bērna dzīves kompleksi. Vai mēs daudz – maz apzināmies: cik attiecības ar bērniem ir svarīgas? Cik svarīgi ir respektēt viņu viedokli arī tad, ja tas mums šķiet pilnīgi aplams. Cik gan dažkārt mūsu rūgtums uz dzīvi spēj tālāk ietekmēt bērna dzīvi?

Vai arī par mums bērni varēs sacīt, ka viņi kopā ar vecākiem devušies uz templi? – uz baznīcu svētīt svētkus? Nedomāju, ka mēs visi tā varētu priecāties par sevi un saviem bērniem, ka mēs viņiem to esam spējuši iemācīt tā, lai tas būtu kā likums, kā labs mantojums, ko mūsu bērni turētu savās dzīvēs par svarīgāko notikumu. Ka mēs būtu ielikuši viņu dzīvēs tādus pamatus, ka mums vairs nevajadzētu raizēties par bērniem – lai kur viņi ietu un ko viņi darītu, ka viņi, tāpat kā Jēzus nekad nepazudīs, bet Dievs vienmēr būs ar viņiem...

Ir pasaule, ir miesīgais, ir laicīgais, bet nekad tam nav paliekošas vērtības, ja to nesaskata mūžīgas gaismas prizmā – skatoties caur mūžības perspektīvu! Šajā notikumā mēs redzam Dieva atspulgu, kā uzsvaru, kurā Viņš pamāca mūs! Kristus ir darījis mūs par Dieva bērniem un mēs visi esam šajā statusā! Un es nezinu: cik garīgajā izpratnē man šodien ir gadu... 8, vai jau 12, vai 21, vai 60? Mēs visi augam...

~
Draudzes mācītājs Juris Morics
AD 2020. 12. janvārī, 1. svētdienā pēc Zvaigznes dienas

~
📖 Lasījums no Lūkas 2:41-52 / Jēzus bērnība

VĒL TURPINĀS ZIEMSVĒTKI!

Baldones baznīca's cover photo

Epifānijas dievkalpojumā AD 2020. 5. janvārī Baldonē.
Jes. 60:1-6; Mt. 2:1-12.
Zvaigznes atspīdēšana gan pirms Kristus dzimšanas, gan Viņa dzimšanas laikā ir pierādīts fakts, pie tā mums nav nozīmes kavēties. Pieredzētajai Dieva godībai Kristus piedzimšanā Betlēmē jāatspīd mūsu dzīvē. Tam jākļūst par patiesu Ziemsvētku laika noslēgumu... Kristus nākšanas pasaulē notikumam paliekot aiz muguras, piedzīvotais turpinās. Mēs jūtam, redzam un turpinām šo vēsti nest pasaulē.
Senais Jesajas grāmatas teksts mums palīdz saprast, kas tad Epifānija – Ziemsvētku laika simbols IR.
Epifānija ir neredzamā atspīdēšana, tur pasaule viņas ikdienas rosības kārtībā tiek iztraucēta, jo pie Epifānijas, kā to vēstī Bībele, cilvēki izbīstas. Tas ir īpašs notikums; tas ir īstenības piedzīvojums.
Gaisma spīd tumsā, un tumsa to nespēja satvert. Viņš bija patiesā gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk pasaulē. Tā ir citas realitātes gaisma, kas ielaužas tumsā snauduļojošajā pasaulē.
Celies un staro, jo nāk tava gaisma,..
Ja nāk tava gaisma, tava īstā gaisma, tad arī tu tiec izgaismots – celts gaismā. Jo katra Epifānija ir radīšanas rīts, kurā Dievs gaismu atšķir no tumsas. Tas ir Dieva gaismas atspīdums pasaules tumsā. Katru reizi no jauna, kā pirmā mīlestība… Dieva mīlestība.

Kopā ar Rīgas Doma kora skolas Gospeļkori :) Paldies draugi - tas bija skaisti!

5. janvārī, plkst. 11.00, Baldones baznīcā Zvaigznes dienas dievkalpojumā piedalīsies Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris! 🎵

Pavadām un sagaidām…

Ir aizritējis vēl viens gads. Viens gads no tiem, kurus skaitām kopš Kristus pasaulē nākšanas. Vēl viens Viņa žēlastības gads. Gads laikam ir lielākais atskaites punkts cilvēka dzīvē laika izteiksmē. Mēs varam domāt un teikt, ka ir lielāki atskaites laiki – piecgades, desmitgades, gadsimta ceturkšņi un simtgades… Bet tie visi tomēr ir par lielu cilvēka mūžam, un katram tad būtu kādi citi atskaites punkti. Gads mums visiem tik dažādajiem cilvēkiem visā plašajā pasaulē ir kopīgs, vienots, viens atskaites punkts.

Katram no mums pagājušajā gadā kaut kas ir noticis, kaut kas ir izmainījies un mēs dodamies uz priekšu. Dažādus plānus esam kaluši – gan materiālus, gan garīgus; lielākus un mazākus. Kaut kas ir piepildījies, un kaut kas ir noticis citādi, nekā bijām iecerējuši. Kam rūp darbs un atalgojums, kam veselība, kam bērnu laime, kam praktiskās lietas – mājas remonti, nepabeigtās darīšanas, mazdārziņš utt.

It kā ļoti plašs spektrs ir mūsu ikdiena ar savām rūpēm un uztraukumiem. Tā dažkārt liekas – ja šis tiks sakārtots, tad viss pārējais pats par sevi… Arī otram cilvēkam ir šīs mazās rūpes, kuras veido viņa mazo ikdienu, un tā mijiedarbībā mēs visi kopā veidojam to vidi, kurā dzīvojam, rosāmies un esam.

Gadu mijā, ieejot nākamajā gadā, gribu novēlēt visiem vairāk ieklausīties un mazāk runāt; vairāk domāt – ko es varu dot, ne ko saņemt; kā es varu būt vajadzīgs – ģimenei, sabiedrībai, valstij. Citus mēs daudz nevaram mainīt, un vai tas maz ir vajadzīgs? Bet sevi un savu attieksmi gan varam – tad sāksim katrs ar sevi. Un pāri visam, lai mūsu sirdīs bagātīgi ieplūst mīlestība, jo viss, ko uzskatām par vērtīgu, bez mīlestības zaudē jēgu. Tāpēc mīlestība ir vienīgā cilvēces nākotnes iespēja. Citas nav. Viss patiesais un labais ir balstīts mīlestībā.

Nākamā gada ceļa maizei šī skaistā lūgšana:

„Es lūdzos pēc spēka, lai es varētu vairāk sasniegt; es tiku darīts vājš, lai es mācītos pazemīgi paklausīt.
Es lūdzos pēc veselības, lai es varētu darīt lielus darbus; es saņēmu nespēku, lai es darītu labākus darbus.
Es lūdzos pēc bagātības, lai es būtu laimīgs; es tiku darīts nabags, lai būtu gudrs.
Es lūdzos pēc varas, lai ļaudis mani godinātu; es saņēmu nevarību, lai izjustu vajadzību pēc Dieva.
Es lūdzos pēc visām lietām, lai mana dzīve būtu laimīga; man tika dota dzīve, lai es varētu priecāties par visām lietām.
Es nesaņēmu nekā no tā, pēc kā lūdzos, bet man tika dots viss, uz ko vien es biju cerējis. Gandrīz vai man par spīti – manas neizteiktās lūgšanas tika uzklausītas. Es esmu no visiem cilvēkiem visvairāk svētīts!”
[Nezināma amerikāņu konfederācijas armijas karavīra lūgšana]

Laimīgu un mīlestības pilnu Jauno mūsu Kunga 2020. gadu!
Vēl Baldones ev. lut. draudze un māc. Juris Morics.

Baldones draudze

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 11.00. Draudzes mācītājs – Juris Morics.

Svētdienas skola bērniem notiek paralēli dievkalpojumam. Mazskautu nodarbības – sestdienās plkst. 10.00. Skautu nodarbības – sestdienās plkst. 10.00. - - - Baldones evaņģēliski luteriskās draudzes bankas rekvizīti: Reģistrācijas Nr. 90000739936 Luminor Bank AS Latvijas filiāle SWIFT: RIKOLV2X Konts: LV81RIKO0000083423691

Want your place of worship to be the top-listed Place Of Worship in Baldone?

Click here to claim your Sponsored Listing.

Videos (show all)

Birkenes draudze Baldonē
"Mom, where am I?" :)

Location

Telephone

Address


Rīgas Iela 40
Baldone
LV-2125

Opening Hours

Thursday 10:00 - 16:00
Friday 10:00 - 16:00
Saturday 12:00 - 16:00
Sunday 10:00 - 14:00